Kučinskis intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” sacīja, ka pašlaik ir svarīgi panākt, lai visa koalīcija varētu vienoties par to, kā meklēs VID vadītāju un kāds būs viņa atalgojums.
Premjers plāno arī runāt par to ar Valsts kanceleju, “kontekstā ar visām iecerētām reformām valsts pārvaldē”.
Iepriekš finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) nosauktā 8000 eiro liela alga VID vadītājam, kas varētu būt interesanta augstas klases speciālistiem, pēc premjera domām, būtu “izrauta no konteksta”, jo ir jāskatās uz algām visas valsts pārvaldes kontekstā.
Bet, viņaprāt, nākamajam VID vadītājam jābūt motivācijai un atalgojums jāsaista ar darba rezultātiem.
“Mūsu uzdevums ir salikt nevis konkrētu ciparu, bet nosaukt to, ko var saņemt laba darba rezultātā,” sacīja Kučinskis.
Viņš pauda, ka šādu iespēju koalīcijas partneri varētu analizēt šonedēļ, un arī Valsts kanceleja varētu piedāvāt, kāda varētu būt atalgojuma sistēma, “varbūt tev ir iespēja [saņemt vairāk], bet vispirms parādi darbu”.
Kučinskis arī pauda cerību, ka “atradīsies cilvēki, kas būt gatavi iet uz iespējām”, nevis garantētu lielu algu.
Par atkārtota konkursa sludināšanu uz VID vadītāja amatu politiķi sāka runāt pēc tam, kad Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova atteicās pretendēt uz vakanto amatu. Lai izraudzītos piemērotāko kandidātu, šoreiz paredzēts piesaistīt personālatlases kompānijas ekspertus.
Koļegovu VID vadītājas amatam virzīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pēc tam, kad no dienesta vadības atkāpās Ināra Pētersone un kad konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta.
Pagaidām gan konkrēta konkursa procedūra nav zināma. Tāpat valdībā pārrunāts jautājums par iespēju palielināt VID ģenerāldirektora algu, lai tā būtu konkurētspējīga ar privātā sektora atalgojumu. Reizniece-Ozola izteikusies, ka, viņasprāt, VID vadītāja algai būtu jābūt ap 8000 eiro pirms nodokļu nomaksas.
