Eiropas Komisijas iekšlietu komisāre Jūhansone Eiropas Parlamenta deputātiem teikusi, ka, visticamāk, komisija prasīs Latvijai, Lietuvai un Polijai grozīt normatīvos aktus, kas šobrīd ļauj migrantus valstī nelaist un tos atgrūst. Šādus izteikumus kritizējuši Latvijas pārstāvji. Pēc tikšanās ar Levitu premjers uzsvēra, ka Latvija līdzšinējo politiku nemainīs.
"Šīs komisāres izteikumi ir bijuši komisāres izteikumi. Eiropas Komisijas vadība ir precizējusi – tas nav Eiropas Komisijas viedoklis. Mūsu likumi un mūsu rīcība pilnībā atbilst tam, kādai ir jābūt. Mēs turpināsim sargāt ne tikai mūsu robežu, bet arī visu Eiropas Savienības ārējo robežu," sacīja Kariņš.
Levits norādīja, ka kopumā Eiropas Savienības atbalsts Latvijai krīzes risināšanā ir. Viņš arī pieļāva, ka komisija varētu mainīt nostāju un piedalīties robežas izbūves finansēšanā.
"Mums ir arī daudz atbalstītāju no citām Eiropas valstīm, un es domāju, ka beigās šis jautājums tiks arī risināts, jo tā nav tikai Latvijas problēma vai Lietuvas problēma, vai Polijas problēma, bet tā ir visas Eiropas Savienības problēma – nosargāt savu robežu," sacīja prezidents.
Gan Levits, gan Kariņš pauda pārliecību, ka arī šobrīd, kad pastāvīga žoga uz robežas ar Baltkrieviju nav, Latvijas dienesti spēs robežu aizsargāt jebkādā notikumu attīstībā. Arī gadījumā, ja, līdzīgi kā šonedēļ Polijā, Baltkrievijas amatpersonas virzīs simtiem lielas migrantu grupas uz robežu. Gatavību tam iepriekš raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra arī Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts:
"Mēs izmantosim dažādus [līdzekļus]. Ir arī pagaidu žogs 30 kilometru garumā uzlikts. Izmantosim pūļa savaldīšanas līdzekļus, vairogus, speclīdzekļus, ja tas būs nepieciešams. Mēs esam gatavi sargāt robežu tikpat efektīvi kā līdz šim."
Situācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas pēdējās dienās būtiski mainījusies nav. Ceturtdien robežsardze novērsusi 17 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi iekļūt Latvijā.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība (ES) šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz līdz 10. februārim. Latvija arī pasteidzinājusi Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Lai to panāktu, arī pieņemts Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums.
