“Nebija nepieciešams trīs – četrreiz sarežģīt Būvniecības likumu, nosakot to, ka jebkurš būvvaldes vadītājs šobrīd trīc bailēs likt parakstu, lai vispār kaut ko atļautu būvēt. Mēs ļoti pastiprinājām birokrātiju uz papīra. Tie pasākumi ir veikti perfekti. Bet pasākumi, kas varētu novest pie tā, lai tieši būvniecības objektā [būtu pietiekama kontrole], arī ir šobrīd daudz drošāki, ir vesela virkne [uzlabojumu], kas ir, bet drusciņ esam tajā otrā grāvī iesoļojuši,” sacīja Kučinskis.
Premjera ieskatā, būvniecības nozarei kopā ar Ekonomikas ministriju pienācis laiks vēlreiz pārvērtēt, kādi pasākumi līdz šim veikti un kāds ir to efekts, lai turpinātu darbu pie uzlabojumiem. Šis jautājums ar ministriju jau esot izrunāts un iekļauts darba kārtībā.
Ziņots, ka pēc Zolitūdes traģēdijas, kas izdzēstās 54 dzīvības, solīts risināt problēmas ar būvniecības kvalitāti, atbalstu cietušajiem, civilo aizsardzību un institūciju atbildību šo kļūdu labošanā. Taču no 21 solītā uzlabojuma valsts likumos un normatīvos ir izdevies īstenot astoņus – secinājis pētījumu centrs “Providus”.
