Premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs informēja, ka Kariņš pirmdien, 23. maijā, tikās ar Kristapu Eklonu, kuru partiju apvienība "Attīstībai/Par!" izvirzīja par kandidātu iekšlietu ministra amatam.
Premjers ar Eklonu pārrunāja iekšlietu sistēmas galvenās prioritātes un būtiskākos uzdevumus Iekšlietu ministrijā un pauda gatavību virzīt Eklonu apstiprināšanai Saeimā.
Premjers sagaida, ka Saeimā šonedēļ būs balsojums gan par Eklonu iekšlietu ministra amatam, gan Ilzi Indriksoni (Nacionālā apvienība) ekonomikas ministres amatam. "Un mēs valdībā atkal būsim pilnā sastāvā," medijiem pēc koalīcijas sanāksmes piebilda Kariņš.
Pirms lemšanas Saeimā ar Eklonu plāno tikties Nacionālā apvienības Saeimas frakcija, medijiem pastāstīja NA pārstāvošais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Viņš arī atzina, ka vērtē Eklonu kā augstas raudzes profesionāli savā jomā. "Šajā brīdī ir svarīgi, lai cilvēks, kas nāks uz šo amatu, pārzina jomu, pārzina šo sektoru, Iekšlietu ministrijas specifiku un var šos darbus sākt uzreiz," sacīja Gerhards.
Savukārt partiju "Konservatīvie" pārstāvošais tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīja, ka ministra virzīšana apstiprināšanai ir premjera un attiecīgo partiju jautājums. ""Konservatīvie" šajā brīdī uzskata par svarīgu valdībai strādāt pilnā sastāvā," sacīja politiķis.
KONTEKSTS:
Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" nolēmusi vakantajam iekšlietu ministra amatam virzīt VUGD priekšnieka vietnieku, ģenerāli Kristapu Eklonu. Partiju apvienība izšķīrusies par labu Eklonam, jo viņš ir iekšējās drošības, tajā skaitā civilās aizsardzības speciālists. Pats Eklons savu motivāciju piekrist šim amatam raksturoja kā "dziļi un vienīgi profesionālu".
Iepriekšējā iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") par atkāpšanos no ministres amata paziņoja 16. maijā.
Tas notika pēc tam, kad, reaģējot uz cilvēku pulcēšanos pie padomju pieminekļa Pārdaugavā 9. un 10. maijā, Nacionālā apvienība (NA) pieprasīja Golubevas demisiju, pretējā gadījumā draudot neturpināt darbu valdībā. Premjers atsaucās NA pieprasījumam, mudinot ministri atstāt amatu, un vienlaikus uzstāja uz viena NA ministra nomaiņu, norādot, ka pieprasījums bija ultimāta formā ar šantāžas piegaršu. Līdz ar ko valdības vadītājs 18. maijā parakstīja rīkojumu par ekonomikas ministra Vitenberga (NA) demisiju.
