VDK izpētes komisija
VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. VDK dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, bet jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.
“Komisijai neprasīja publicēt [“čekas maisus”] vai nē, jo likums jau nosaka, ka tas jāizdara”, bet prasīja, kādā veidā šo informāciju publicēt, atgādināja premjers.
“Tā vietā janvārī sākās zināms šovs un pārmetumi” Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājam Jānim Maizītim par to, ka pētnieki nevarot piekļūt VDK dokumentiem, kas glabājas SAB, lai gan līdz janvārim pētnieki nebija lūguši SAB pielaidi valsts noslēpumam, lai varētu pētīt šos dokumentus, norādīja premjers.
Tagad, kad termiņi deg, jo komisijai priekšlikumi par VDK dokumentu publicēšanu jāiesniedz līdz maijam, pētnieki saņēmuši pielaidi valsts noslēpumam un apgalvo, ka līdz noteiktajam laikam paspēs sagatavot priekšlikumus, lai valdība varētu pieņemt noteikumus, kā publiskot “čekas maisus”.
“Ja nepaspēs… Likums gan to nosaka, [ka jāpublisko VDK dokumenti], tad būs jādomā, kā izpildīt šo likumu,” sacīja Kučinskis.
Premjers gan uzsvēra, ka negrib vainot visu komisiju, jo tajā strādā profesionāļi, bet “baidos, ka tās vadības problēmas ir bijušas”.
Janvārī Kučinskis pat apsvēris iespēju nomainīt komisijas sastāvu, baidoties, vai pētnieki tiks ar uzdevumu galā. Taču tajā brīdi sabiedrībā vairāk sāka spriest par to, vai jāatver “čekas maisi”, un šādā situācijā, nomainot komisijas vadību, “viņi būtu varoņi, jo tā vietā, lai taisītu priekšlikumus, viņi uzsāka politikas diskusijas - veram vaļā vai nē”.
Komisijas pārstāvji apliecināja, ka tiks galā ar uzdevumu, “tagad mēs jūs vērojam”, sacīja Kučinskis.
Viņš apliecināja, ka šādas problēmas nekļūs par iemeslu, lai neatvērtu VDK dokumentus, jo to jau nosaka likums, taču tas “nenotiks tādā veidā, ka tas būs šovs, kur visi skrien skatīties, jābūt noteikumiem, kā kurš to darīs”.
Premjers arī sacīja, ka šis jautājums nepelnīti ilgi vilkts garumā, “nu, mums halo, Latvija jāattīsta, nevis jādiskutē par tām lietām!”
KONTEKSTS:
SAB un VDK darba pētniecības komisijai jau ilgstoši bija konflikts par pielaidi arhīva dokumentiem. Lai tiem piekļūtu, ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, norādīja SAB. Taču pētnieki norādīja, ka līdz ar pielaides iegūšanu viņiem nebūtu tiesību izpaust iegūto informāciju. Līdz ar to zustu jēga komisijas darbam. Tiesa, decembra vidū pētnieki aizpildīja anketu pielaides iegūšanai valsts noslēpumam.
Tomēr vēl nesen komisijas vadītājs Kārlis Kangeris pauda, ka komisija noteikti sagatavos gala ziņojumu līdz maija beigām un ieteiks VDK kartotēku publicēt bez komentāriem. Jau iepriekš vēstulē izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim ("Vienotība") SAB vadītājs Jānis Maizītis paudis, ka no VDK zinātniskās izpētes komisijas puses piedzīvota tikai destruktīva sarakste. Biroja vadītājs Jānis Maizītis vēl nesen norādīja, ka pētnieku uzdevums ir ieteikt valdībai, ko darīt ar dokumentiem, nevis nākt klajā ar saviem uzskatiem.
