Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars apstiprināja Kučinska viedokli, ka Stambulas konvencija ir nozīmīgs papildu instruments cīņai pret vardarbību ģimenē. Un tā ir atbalstāma, tai klāt pievienojot deklarāciju, kas Latvijai ļautu konvencijas nosacījumus ieviest atbilstoši Satversmei.
Tuvākajā laikā Stambulas konvencijas tiks virzīta atbalstīšanai Ministru kabinetā.
Turklāt premjera pārstāvis piebilda, ka konvencijai ir saņemts atbalsts no visām ministrijām, tostarp no Tieslietu ministrijas. Savukārt deklarācijā, ko pievienos tai klāt, plānots norādīt, ka Latvija konvenciju ieviesīs atbilstoši Satversmei.
Tādējādi no juridiskā aspekta ar konvencijas atbalstīšanu nevajadzētu būt nekādām problēmām, pauda Vaivars, neraugoties uz to, ka Tieslietu ministrijas pasūtītajā atzinumā rekomendēts neparakstīt konvenciju pat ar vienpusējas deklarācijas pievienošanu.
Minētā ministrijas pasūtītā analīze gan raisījusi juristu kritiku par to, un arī Latvijas pārstāve Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtā juriste Dace Kavasa norāda, ka atzinumā pausts autoru viedoklis, kas netiek nekādā veidā pamatots. Kā piemēru viņa min argumentu, ka konvencija likšot pārskatīt laulības definīciju Latvijā, kas pamatots ar apšaubāmu interpretāciju par to, kas ir teikts Satversmē.
Tāpat atzinumā esot aplams apgalvojums, ka konvencijā visi vīrieši tiekot definēti kā varmākas, un, izejot no tā, izdarīti secinājumi. “Nevaram veikt juridisko analīzi, pasakot aplamu apgalvojumu un no tā kaut ko secinot,” norāda Kavase.
Tikmēr Stambulas konvencijas juridiskās analīzes veicēju - zvērinātas advokātes Ingas Kačevskas biroja – darbu aizstāv Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība). Viņš atzīst, ka viņam arī agrāk bijusi saskarsme dokumenta autori par ģimeņu skarošajiem jautājumiem un nav radušās šaubas par viņas kvalifikāciju.
Iesalnieks arī pauda, ka veiktās analīzes kritiķi ir “no citas nometnes” un nepiekrīt dokumentā paustajam ne juridisku, bet ideoloģisku apsvērumu dēļ. Viņaprāt, Stambulas konvencija ir ar slēptiem zemūdens akmeņiem, kas redzami konvencijas anotācijā – tie ir apšaubāmi izteicieni, kas liecinot par noteiktu ideoloģiju.
Tikmēr Labklājības ministrija, kas paudusi atbalstu Stambulas konvencijai, pateicas Tieslietu ministrijai, jo
sociālām kampaņām parasti trūkst finansējuma, taču, pateicoties Tieslietu ministrijas pasūtītajam ziņojumam, teju visa Latvija zina, kas ir Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu.
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā referante Viktorija Boļšakova gan atgādina, ka jau 2015.gadā Labklājības ministrija kopā ar pārējām ministrijām izstrādāja konceptuālu ziņojumu par konvencijas atbilstību Latvijas normatīvajiem aktiem. Un neviena ministrija tolaik neesot saskatījusi, ka Stambulas konvencija varētu būt neatbilstoša Satversmei.
