Viņš cer, ka ceturtdienas rīta paredzētā tikšanās ar ģimenes ārstu pārstāvjiem būs konstruktīva.
“Ja reiz mēs runājam, jārunā par būtību, jāmēģina vienoties,” uzsvēra premjers.
Jautājums, vai ārstu atteikums sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus ir streiks vai nav, ir “juristu jautājums”, un sarunām jānotiek, lai pēc būtības risinātu problēmas, kas samilzušas nozarē, norādīja Kučinskis.
Ja jautājums ir tikai par streika atzīšanu, “man būs grūti palīdzēt, [..] neesmu lēmis par to, vai tas ir vai nav streiks”, sacīja Kučinskis.
“Manis pēc var saukt kaut vai par pretošanās kustību, [..] galvenais runāt par faktu, un es ceru uz konstruktīvu sarunu,” sacīja premjers.
Ģimenes ārstu prasības
- palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus;
- palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018.gadā;
- palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs gadu laikā;
- atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp jauno ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu;
- nepieļaut tādu ģimenes ārstu darba reformu, kā paredzēts Veselības ministrijas reformu plānā;
- nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu ģimenes ārstam obligāti jāsāk lietot tikai gadu pēc tam, kad Ģimenes ārstu asociācija saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu augsta līmeņa pacientu tiesību un datu aizsardzību.
Avots: Latvijas Ģimenes ārstu asociācija
Savukārt veselības ministre Anda Čakša (ZZS izvirzītā) norādīja, ka Veselības ministrija mēģina uzsvērt, kas sarunas ir par prasībām, un publiska retorika par to, vai tas ir streiks, šķiet, ir būtiski Ģimenes ārstu asociācijai.
Čakša gan norādīja, ka līdz šim visi juristi atzinuši, ka ārstu rīcību nevar atzīt par streiku.
Savukārt par prasībām, viņasprāt, varētu sākt konstruktīvas sarunas un diskusijas, kas jāmaina, lai uzlabotu veselības aprūpi.
Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvji gan iepriekš norādīja, ka plāno runāt par šobrīd notiekošā streika atzīšanu un atkārtoti aicinās premjeru un valdību uz streika sarunām.
Jau ziņots, ka 3.jūlija streiku sāka ģimenes ārsti, atsakoties sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, izrakstīt darba nespējas lapas un receptes. Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti tam nepiekrita.
Ja ģimenes ārsts nav pieejams, primāri iesaka vērsties pie dežūrārstiem, kuri sniedz medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences ietvaros un protesta laikā pieņem pacientus ne tikai vakara stundās, bet arī dienas laikā. Savukārt lauku reģionos var vērsties feldšerpunktos, kuros strādā ārstu palīgi.
Ja dežūrārsti vai feldšerpunkti nav pieejamā attālumā, medicīnisko palīdzību var saņemt steidzamās medicīniskās palīdzības punktos vai slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Šajās iestādēs jāvēršas arī tad, ja konsultācija ir nepieciešama steidzami – piemēram, hronisku slimību paasinājuma gadījumos, traumu, apdegumu un citos akūtos gadījumos.
Karte un informācija par to, kur var atvērt darbnespējas lapas, saņemt medikamentu receptes un citus pakalpojumus, ir pieejama Veselības dienesta mājaslapā www.vmnvd.gov.lv, sadaļā „Medicīniskās palīdzības saņemšana protesta laikā”.
