„Ņemot vērā, ka KNAB ir ministru prezidenta institucionālā un ģenerālprokurora funkcionālā uzraudzībā, tad, acīmredzot, mēs izvērtēsim konfliktu, kas KNAB ir izvērsies, un lemsim par iespējamo rīcību. Protams, ņemot [vērā] visus tos ierobežojumus, kas ir likumā par KNAB. Kad tika rakstīts likums par KNAB, uzstādījums bija – KNAB ir jābūt maksimāli neatkarīgam no politiskām amatpersonām. Rezultātā to reālo ietekmes sviru politiskām amatpersonām, tādām kā Ministru prezidentam, praktiski nekādu nav. Ir tikai viena attiecībā uz vērtēšanas komisijas izveidi,” skaidroja premjers.
Pēdējo mēnešu laikā saasinājušās biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un viņa vietnieces korupcijas apkarošanas jomā Jutas Strīķes attiecības. Strīķei pildot biroja vadītāja pienākumus, KNAB ētikas komisija aicināja premjeru vērtēt iespējamo Streļčenoka interešu konfliktus, izmaksājot sev atvaļinājuma pabalstu.
Savukārt Streļčenoks neilgi pēc atgriešanās no atvaļinājuma ierosinājis pret Strīķi disciplinārlietu par dažu viņa rīkojumu atcelšanu un kāda izmeklētāja pieņemšanu darbā.
Pēc premjera un ģenerālprokurora sarunas savu viedokli par situāciju KNAB paudīs arī nevalstisko organizāciju „Delna” un „Providus” pārstāvji.
