Panorāma

Uz Latvijas banku atnes gabalos sagrieztus 1000 latus

Panorāma

E.Rinkēvičs uzskata, ka jāveic starptautiska izmeklēšana

Ko darīt ar zemajām algām?

Premjere uzdod risināt ierēdniecības krīzi, papildus naudu nedos

Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”) Valsts kancelejai un Finanšu ministrijai uzdevusi izstrādāt priekšlikumus, lai risinātu kritisko situāciju valsts pārvaldē. Vienlaicīgi Ministru prezidente uzsver, ka šim mērķim valsts budžets netiks palielināts. 

Tāpat nav pieļaujama atgriešanās pie trekno gadu piemaksām un prēmijām, kas tiek maksātas visiem un nav saistītas ar darba rezultātiem, informēja Valsts kanceleja.

Straujuma norāda, ka vissatraucošākā situācija ir tieši valsts pārvaldē, tā ir nepārspīlēti kritiska.

"To apstiprina pastāvīgas, negatīvas tendences - ievērojami kavēti termiņi, nekvalitatīvi sagatavoti dokumenti, institucionālās atmiņas un pieredzes zudums, tiek iepirkti ārpakalpojumi valsts ierēdņu darba darīšanai. Tas ir apdraudējums visai valstij, valsts attīstībai. Sistēma ir būtiski jāpilnveido, t.sk., motivācijas sistēma, lai paaugstinātu darba efektivitāti un samazinātu kvalificētu speciālistu aizplūšanu no darba valsts pārvaldē,” pauda Straujuma.

„Tomēr papildu finansējums nākamā gada budžetā valsts pārvaldes atalgojuma problēmu risināšanai netiks piešķirts. Risinājums ir jārod esošā budžeta ietvaros, tajā skaitā nodrošinot adekvātu atalgojumu "atslēgas cilvēkiem", veicot reformas un optimizāciju, jo papildu nākamā gada valsts budžeta finansējums ir paredzēts sociāliem jautājumiem, tai skaitā  pensiju indeksācijai, aizsardzības budžeta palielināšanai u.c.," uzsvēra L.Straujuma.

Viņa norādīja, ka agri vai vēlu būs jārisina arī ministru atalgojums.  

Vairākām valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām mēnešalgu nosaka šādi: Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram piemērojot attiecīgu koeficientu.

Ministriem šis koeficients ir 3,648, un šobrīd to reizina ar 2013.gada vidējo algu - 685 eiro. Pērn - vidējā alga bija 716 eiro, līdz ar to nākamgad ministra alga būtu ap 2600 eiro bruto jeb 1800 eiro neto. Šogad ministri saņem apmēram 1700 eiro mēnesī „uz rokas”.

Par to, ka šīs algas esot par mazu, ir izteicies finanšu ministrs Andris Vilks. Arī premjere atzīst, ka, piemēram, veselības ministra meklējumi nesokas arī atalgojuma dēļ. Agri vai vēlu būs jārisina arī ministru atalgojums, taču ātra risinājuma šogad tam nebūšot, apgalvo Straujuma.

"Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā valdības vadītāju atalgojums ir ievērojami mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, nemaz nerunājot par Eiropas Savienības atalgojuma līmeni. Šis jautājums ir jādiskutē Saeimas un sabiedrības līmenī, taču Ministru kabineta darba kārtībā patlaban nav lēmuma pašiem lemt par sava atalgojuma palielināšanu," uzsvēra Straujuma.

„Neuzskatu, ka Ministru kabinetam pašam par sevi būtu jālemj, tas ir Saeimas jautājums, bet es neesmu gatava izvirzīt šo jautājumu Saeimai, ja Saeima ir gatava lemt – tas ir Saeimas jautājums,”  norādīja Straujuma.

Tikšanās laikā ceturtdien runāts par darba ražīgumu un produktivitāti un to, kā ar esošo budžetu samaksāt pienācīgas algas atslēgas cilvēkiem, bez kuriem valsts pārvalde nevar strādāt. Straujuma gan uzsvēra, ka to nevar izdarīt bez produktivitātes celšanas.  

Pēc tikšanās ar Valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu, Valsts kancelejas direktori Elitu Dreimani un Finanšu ministrijas valsts sekretāri Baibu Bāni Ministru prezidente Valsts kancelejai un Finanšu ministrijai uzdeva sagatavot un iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem.

Krūmiņa pēc tikšanās uzsvēra, ka tagadējais atlīdzības likums neesot veiksmīgs, jo vairākās iestādēs ierēdņi patiešām saņemot vairāk par ministru, to VK jau paudusi vairākās revīzijās.

Šis likums nekad nav darbojas, lai gan mērķis bija cēls: par vienādu darbu - vienādu atlīdzību. Taču tas nestrādāja, jo atalgojums bija atkarīgs no katras institūcijas budžeta, un tad nu katra iestāde izmantoja iespējas - maksāja bonusus, paaugstinot atlīdzību, skaidroja Krūmiņa.

Valsts kontroliere arī uzskata, ka mehāniski palielināt ministriem noteikto koeficientu nebūtu pareizi. Viņa uzsvēra, ka nevar pielīdzināt ierēdņu atalgojumu algām privātajā sektorā, jo ir jāatceras – neviens privātuzņēmējs neturēs darbā darbinieku, kas neizpilda uzņēmuma mērķus. Tāpēc jābūt ierēdņu darba vērtējumam, bet ir jādomā, kā izmērīt šos mērķus ministrijās un valsts iestādēs.   



 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti