Straujuma pastāstīja, ka 250 bēgļi, kuriem Latvija gatava brīvprātīgi dot patvērumu, valstī varētu ierasties jau nākamā gada pirmajos mēnešos. Lai šis process notiktu veiksmīgi, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre jau šobrīd vada darba grupu, kas plāno, kā izvietot un apmācīt bēgļus. Tāpat šī jautājuma risināsānā notiek aktīva Baltijas valstu un Somijas iekšlietu dienestu sadarbība.
“Tie ir 250 cilvēki, kuri bēg un kuriem nav iespējams dzīvot savā valstī. Man ir grūti iedomāties, ka Latvija ir tik bezspēcīga, lai nevarētu uzņemt un palīdzēt 250 cilvēkiem,” sacīja premjere.
Ministru prezidente atzina, ka labākājā variantā Latvija vēlētos uzņemt konkrētu profesiju ģimenes cilvēkus, kuru reliģiskā pārliecība būtu tuvāka latviešu tradiconālajām vērtībām, taču nav iespējams to garantēt.
Savukārt, vērtējot drošību Latvijas austrumu robežjoslā, premjere atklāja, ka drošības dienesti atsevišķos bēgļu pārejas punktos plāno uzstādīt žoga elementus nelegālo robežšķērsotāju ierobežošanai.
Jau ziņots, ka valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Pret to gan iebilst Nacionālā apvienība, kas draudēja šo lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā un paziņoja, ka jautājums par bēgļu uzņemšanu jāizskata Saeimai.
Pēcāk koalīcijas partijas vienojās - ja nākotnē būs plāns uzņemt jaunus bēgļus, tad šis jautājums būs jāskata plašāk – ne tikai valdībā, bet arī parlamentā.
Savukārt augusta nogalē Straujuma solījusi Nacionālās apvienības (NA) pārstāvjiem, ka nākamajos piecos gados Latvija patvēruma meklētājus no citām Eiropas Savienības valstīm brīvprātīgi neuzņems. Šādu solījumu gan varētu būt grūti izpildīt, ja neizdosies apturēt bēgļu plūsmu no konflikta zonām Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, norādīja politiķe.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
