To ziņojumā par nacionālo drošību ceturtdien Saeimā uzsvēra valdības vadītāja Laimdota Straujuma ("Vienotība").
"Turpinās Krievijas mēģinājumi ietekmēt Latvijas nacionālo drošību.
Agresīva propaganda, ekonomisko sankciju noteikšana, militārā spēka demonstrēšana un vēl nebijusi karaspēka koncentrēšana pie Baltijas valstu robežām ir tās izpausmes, pret kurām mums ir jādarbojas arī turpmāk," sacīja premjere.
Viņa arī norādīja, ka Krievijas agresija Ukrainā nav apstājusies un "krīzes atrisināšanā būtisks progress līdz šim nav panākts par spīti trauslajam pamieram Ukrainas austrumos".
"Tāpat par jaunu izaicinājumu Eiropai ir kļuvis nekontrolētu migrācijas plūsmu pieaugums," pauda premjere.
Viņa bilda, lai arī ES cenšas stiprināt savas ārējās robežas, nav pamata domāt, ka šogad bēgļu pieplūdums varētu strauji mazināties. Viņasprāt, ES migrācijas politikai ir jābūt vēl stingrākai, un viņa aicināja savu pēcteci Ministru prezidenta amatā nostāties pret kvotu sistēmu, kas liktu katrai ES valstij uzņemt noteiktu skaitu migrantu. "Ja tā ir obligāta, tad mēs nekad nevaram redzēt, kur ir robeža [patvēruma meklētāju uzņemšanā]," uzsvēra Straujuma.
Premjere arī norādīja uz terorisma draudu palielināšanos. "Lai gan šobrīd nav identificējami tieši draudi Latvijas valstij, tās drošībai un labklājībai, tomēr gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski pastāv dažādi drošības riski un apdraudējumi, kuru savlaicīga noteikšana un novēršana ir svarīga nacionālās drošības un stabilitātes garantēšanai," sacīja Straujuma.
No otras puses, patvēruma meklētāju ienākšana arī sekmē radikalizācijas un ksenofobijas riskus.
Straujuma arī neslēpa, ka gāzes tirgus liberalizācija ir viens no Latvijas drošības aspektiem.
Deputāti ziņojumu uztvēra dažādi. Piemēram, Saeimas deputāte Inguna Sudraba ("No sirds Latvijai") pauda, ka ziņojums ir vājš, jo sastāv no daudziem, savstarpēji nesaistītiem dokumentiem un līdz ar to tam trūkst vienotu secinājumu.
"Mani ilgu laiku urdīja jautājums, ko gan autori ar šo tekstu ir gribējuši pateikt," Sudraba kritizēja.
"Likās, ka manās rokas ir nonācis studentu diplomdarbs, kurā ir gan teorija par to, ka nacionālā drošība ir plašs, visaptverošs jēdziens, gan atstāstīta informācija, kuru ikviens var atrast masu medijos, gan ievīti pārspriedumi par to, kas mūsu valstī ir labi un kas ir slikti. Atšķirībā no īsta diplomdarba, trūkst tikai atsauces uz izmantoto literatūru un avotiem," norādīja politiķe.
Vēl viens opozīcijas deputāts Ivars Zariņš pašai Latvijas valdībai pārmeta draudu radīšanu Latvijai savas mazspējas un, iespējams, neieinteresētības Latvijas drošībā dēļ.
Toties Aleksandrs Kiršteins (ZZS) uzsvēra, ka patvēruma meklētāju uzņemšana Latvijā ir jāvērtē uzmanīgi, jo Vācijas un Zviedrijas pieredze liecina, ka ir jābūt uzmanīgiem bēgļu uzņemšanā. Tāpat ir jāuzlabo Valsts robežsardzes darbs.
