Viņa norādīja, ka pagaidām nekādi lēmumi par KNAB vadību nav pieņemti, pašlaik prokuratūra izmeklē divas lietas – par Streļčenoka rīcību, atlaižot un pieņemot Strīķi darbā un par Strīķes pielaidi valsts noslēpumam. Izmeklēšanu varētu pabeigt jūnija beigās, kad arī varētu lemt par nepieciešamību veidot KNAB šefa novērtēšanas komisiju un nepieciešamību rosināt viņa atlaišanu no amata.
Straujuma kārtējo reizi uzsvēra, ka Streļčenoks un Strīķe nespēj sastrādāties, un problēma ir abu cilvēku pretrunās, raksturu un principu nesaderībā.
„Strīķe varbūt nav punktuāla sēdētāja darbā no pusdeviņiem līdz pieciem, bet viņa strādā ar iedvesmu, bet Streļčenoks strikti ievēro darba laiku un visus noteikumus, es domāju, ka viņiem ir iespēja sastrādāties, bet neredzu, ka būtu intereses,” sacīja Straujuma.
Pēc premjeres vārdiem, absurds birojā turpinās un liek domāt, ka, iespējams, KNAB ir „jāsavieno vai jāpievieno prokuratūrai”, lai nebūtu politiskas ietekmes iespējas un pat domas par šādu iespēju.
Iecere par KNAB nodošanu prokuratūras pārraudzībā izskanēja arī pērn rudenī, un toreiz ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pret šādu priekšlikumu kategoriski iebilda.
Jau ziņots, ka Streļčenoks 29.aprīlī ierosināja vienu disciplinārlietu pret Strīķi. Strīķei līdz 29.aprīlīm nebija izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam un, atjaunojot Strīķi amatā, viņai ar iestādes vadītāja rezolūciju tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi, lai nodrošinātu likumā "Par valsts noslēpumu" noteikto valsts noslēpuma objektu aizsardzību.
Tomēr tika konstatēti fakti, kas liecina, ka Strīķe nav ievērojusi minēto rezolūciju, līdz ar to tika sākta disciplinārlieta.
Pērn Streļčenoks ierosināja divas disciplinārlietas pret savu vietnieci Strīķi. Viena disciplinārlieta pret Strīķi tika ierosināta pagājušā gada 13.augustā. Streļčenoks viņai piemēroja rājienu, taču amatpersona to pārsūdzējusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura Strīķes sūdzību skatīs 17.jūnijā.
Otra disciplinārlieta tika ierosināta pērn 17.oktobrī, jo netika izpildīti KNAB priekšnieka 2012.gada 17.maija rīkojumā "Par pusgada un gada atskaiti" dotie uzdevumi un netika iesniegtas minētajā rīkojumā noteiktās atskaites par paveikto. Ņemot vērā, ka iestājies noilgums personas saukšanai pie disciplināratbildības, šī disciplinārlieta tika izbeigta.
Pērn 20.decembrī Streļčenoks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu (saņemot atkārtoti novērtējumu "D") un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, nolēma Strīķi par neatbilstību ieņemamajam amatam atbrīvot no amata.
Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Straujuma strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.
Strīķe vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu. Lai arī spriedums vēl ir pārsūdzams, Strīķe jau nākamajā dienā varēja atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.