Premjeram brīdinot par «pandēmijas uzvaras gājienu», Saeima apstiprina lēmumu par ārkārtējo situāciju

Saeima apstiprinājusi lēmuma projektu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, par ko pirms vairākām dienām lēma valdība ar mērķi panākt Covid-19 izplatības ierobežošanu. Ārkārtējā  situācija ir spēkā jau no pirmdienas, 9. novembra. 

Pēc divu stundu debatēm par atbalstu Ministru kabineta rīkojumam par ārkārtējo situāciju 75 deputāti nobalsoja ''par''. Pret ārkārtējās situācijas ieviešanu  bija četri neatkarīgie deputāti, bet atturējās 16 "Saskaņas" pārstāvji.

Ierobežojumi nozarēs:

 

Lēmuma projektu atbalstīja 75 deputāti, pret bija četri un vēl 16 balsojumā atturējās. 

Premjers un ministri pamato ierobežojumus

Saeimas deputātus uzrunāja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) un vairāki ministri.

Kariņš pauda, ka Covid-19 pandēmija pasaulē turpina savu uzvaras gājienu un pret vīrusu aizvien nav ne zāļu, ne vakcīnas.

Līdz ar ārkārtējo situāciju cer pārraut vīrusa izplatības ķēdi Latvijā. Ierobežojumi mērķēti uz to, lai sargātu sabiedrības locekļu dzīvību un veselību, norādīja politiķis.

Turklāt slimnīcas kļūst aizvien noslogotākas. Lai gan Latvijas veselības aprūpes sistēma spējusi atvēlēt aizvien vairāk gultu Covid-19 pacientiem, taču šīs iespējas nav bezgalīgas. Ja nerīkosimies noteikti un ātri, nāksies nonākt situācijā, kur Latvijas veselības aprūpes sistēma nespēs sniegt veselības aprūpes pakalpojumus, jo tā tiks pārslogota ar Covid-19 pacientiem.

Premjers Krišjānis Kariņš uzrunā deputātus Saeimas attālinātajā sēdē, 10.11.2020.

Arī veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) uzsvēra, ka ierobežojumi nepieciešami, lai Latvija nenokļūtu situācijā, kurā pašlaik atrodas vairākas Eiropas valstis. Cilvēku mobilitāte un apjomīga kontaktēšanās, ko uzrāda pētījums, ir viens no iemesliem, kāpēc vīruss izplatās, lai gan ne tik strauji kā citviet Eiropā.

Viņķele atzina, ka ārkārtējā situācija un stingrāki ierobežojumi ir nepieciešami, jo, lai gan oktobrī bija jau vērojama stabilizācija, tomēr esošie ierobežojumi nesniedza pietiekamu efektu.

“Ļoti labprāt gribētu iepriecināt Saeimas deputātus un sabiedrību kopumā ar novērojumu, ka iepriekš pieņemtie ierobežojumi darbojas, diemžēl tādam paliekošam optimismam pagaidām vēl nav pamata,” atzina ministre.

Ministre uzsvēra, ka ir būtiski panākt, lai veselības aprūpes sistēma spētu sniegt palīdzību gan Covid-19, gan citiem pacientiem.

Tāpat premjers Kariņš pauda, ka tagad valdībā apstiprināta arī atbalsta paka, tostarp dīkstāves pabalsti un subsīdijas uzņēmumiem. To uzsvēra arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”), piebilstot, ka atbalsta veidus varēs kombinēt un uzņēmumi paši varēs izvērtēt, kā veiksmīgāk turpināt darbu. Būtiski, ka izdevies saglabāt ražojošo nozaru darbu, lai gan vairākos uzņēmumos ir bijis Covid-19 uzliesmojums.

Ikvienam šī ir pirmā pieredze cīņai ar pandēmiju un valdības atbildība ir liela, pauda Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība). Viņaprāt, līdz šim valdībai izdevies izvairīties no kļūdām, kurām būtu bijušas neatgriezeniskas sekas.

Opozīcija: nav savlaicīgi un trūkst atbalsta

Savukārt opozīcijas Saeimas deputāti vērsās ar kritiku gan par valdības lēmuma savlaicīgumu, gan atbalstu uzņēmumiem, gan pašiem ierobežojumiem.

Opozīcijā pārstāvētās partijas “Saskaņa” deputāts Ivars Zariņš pauda, ka daļa ierobežojumu ir pamatoti, taču trūkstot plāna par atbalstu cilvēkiem, kurus būtiski ietekmēs ierobežojumi. Tikmēr viņa partijas biedre Regīna Ločmele sacīja, ka ārkārtējās situācijas ieviešana tikusi novilcināta. Līdz ar ierobežojumiem arī esot trūcis skaidrības par atbalstu darba devējiem un darba ņēmējiem.  

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis kritizēja valdību par “klaju nekompetenci ekonomikas jomā”, īpaši noradot uz dīkstāves pabalstiem. Deputāte Jūlija Stepaņenko mudināja kolēģus neatbalstīt lēmumprojektu un sūtīt to Ministru kabinetam pārstrādāšanai.

No opozīcijas gan izskanēja arī atbalsts, un Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja uz dīkstāves pabalstu nesaistīšanu ar nodokļu nomaksu un daļējas dīkstāves atbalstīšanu. Vienlaikus viņa kritizēja, ka dīkstāves pabalstu aprēķinos ņems vērā atlīdzību mēnešos, kad apgrozījums vairākās nozarēs bija būtisks kritums. Tāpat būšot liela laika nobīde atbalsta saņemšanai.

Tikmēr Evija Papule vērsa uzmanību uz daudziem ierobežojumiem izglītības jomā, kas palielinās slogu vecākiem un skolotājiem, kam nākas strādāt attālināti. Viņa aicināja domāt par atbalstu attālināti strādājošiem skolotājiem.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Latvijā valdība novembrī nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas ir spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim un kuras laikā būs jauni stingrāki ierobežojumi

Made with Flourish

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt