Pusdiena

Rīgas dome budžeta grozījumus vētīs ar būtiski samazinātu opozīcijas deputātu skaitu

Pusdiena

ASV vidustermiņa vēlēšanās demokrātiem izdevies atgūt kontroli pār pārstāvju palātu

Premjera kandidāti: balsojums par Saeimas prezidiju vēl neiezīmē nākamo koalīciju

Premjera kandidāti: Balsojums par Saeimas prezidiju vēl neiezīmē nākamo koalīciju

13. Saeimas prezidija locekļu ievēlēšana sniedz indikatīvas norādes par partiju sagrupēšanās iespējām, taču vēl neizgaismo nākamās koalīcijas sastāvu. Tā pēc otrdienas balsojuma jaunievēlētajā parlamentā Latvijas Radio minēja trīs partiju premjera amata kandidāti.

ĪSUMĀ:

  • Gobzems: Balsojums par prezidiju – spiediens uz Rīgas pili.
  • Gobzems: Šis balsojums nenorāda, kāda būs potenciālā koalīcija.
  • Bordāns: vecā koalīcija veidojas no jauna, un tur ir arī “Attīstībai/Par!”.
  • Bordāns: Iezīmējušies skaidrāk izteikti centri – vecie un jaunie.
  • Pabriks nezaudē cerību gūt parlamenta vairākumu.
  • Judins: Jautājumi par valdību un Saeimas Prezidiju nav pilnībā viens un tas pats.

 

„Šis balsojums bija apzināts spiediens uz Rīgas pili. Bet ir daži „bet”,” tā par pirmo jaunievēlētās Saeimas balsojumu prezidija locekļu izvēlē, kurā ārpus prezidija palika “KPV LV” un Zaļo un Zemnieku savienība, sacīja partijas „KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Visvairāk strīdu izraisījušajos balsojumos – par Saeimas priekšsēdētāju un otru Saeimas priekšsēdētāja biedru – balsu sadalījums bija ļoti līdzīgs. Attiecīgi par Ināru Mūrnieci un Inesi Lībiņu-Egneri šajos amatos nobalsoja visi, izņemot Jauno konservatīvo partiju (JKP) un “KPV LV”, bet svarīgi pieminēt, ka pirmajā gadījumā „Saskaņa” nebalsoja vispār, bet otrajā atbalstīja “Jaunās Vienotības” pārstāvi, nevis Artusu Kaimiņu no “KPV LV”.

Un abos gadījumos šādi „Saskaņa” nospēlēja pret jaunajām partijām. To uzsvēra arī Gobzems.

“Šis balsojuma parādīja, ka faktiski atsevišķiem kandidātiem bez „Saskaņas” atbalsta nav iespējams izveidot vairākumu. Ņemot vērā, ka Valsts prezidents teica, ka viņš neredz “Saskaņu” valdībā, tad ir pamats uzskatīt, ka atsevišķi kandidāti vairākumu Saeimā šobrīd nevar dabūt… Tas secinājums ir viens: vismaz viens no potenciālajiem premjera kandidātiem vairākumu bez „Saskaņas” balsīm savākt nevar,”  sacīja Gobzems.

Var noprast, ka Gobzems runā par Arti Pabriku no „Attīstībai/Par!”. Pats Gobzems aizvien uzskata, ka viņa iespējas ieņemt valdības vadītāja vietu ir visai augstas.

„Šī brīža situācijā mēs uzskatām, ka esam vienīgais politiskais spēks, kurš var vismaz divos dažādos variantos sastādīt valdību. Šis balsojums nenorāda, kāda būs potenciālā koalīcija,”  pauda Gobzems.  

Savukārt JKP premjera kandidāts Jānis Bordāns, komentējot viņa partijas pārstāves Dagmāras Beitneres Le-Gallas neievēlēšanu spīkeres amatā, paziņoja, ka “vecā koalīcija veidojas no jauna un „Attīstībai/Par!” ir tur arī palikusi”.

Balsojums parlamentā zināmā mērā sasaucas arī ar valdības veidošanas gaitu, sacīja „konservatīvo” līderis.

„Tas atsauksies uz to, ka jaunā valdība būs vairāk centrēta uz „veco” koalīciju. Tas, iespējams, apgrūtinās sadarbošanos Jaunajai konservatīvajai partijai. Savukārt mēs redzam, ka ar JKP kopā balsojusi “KPV LV”. Tas iezīmē zināmu tuvināšanos. Līdz ar to ir iezīmējušies skaidrāk izteikti centri – vecie un jaunie. Līdz ar to intriga saglabājas,” secināja Bordāns.

Jautāts, vai balsojumi par prezidija sastāvu iezīmē iespējamo koalīciju un JKP varētu palikt opozīcijā, Bordāns norādīja, ka “visu laiku tāda iespējamība pastāvēja”.

To, ka intriga saglabājas, saprot arī „Attīstībai/Par!”. Apvienība un trīs iepriekšējās valdošās koalīcijas partijas spēj nodrošināt vien 45 balsis. Tomēr „Attīstībai/Par!” premjera kandidāts Artis Pabriks cerību nezaudē.

„Tas ir signāls, ka tās partijas, kas vienoti nobalsoja par šo prezidiju, būs spējīgas vienoties tālākam darbam valdībā. Tas ir labs sākums, kā „Kasablanka” filmā,” sacīja Pabriks.

Nesteigties ar secinājumiem aicina „Jaunās Vienotības” deputāts Andrejs Judins.

„Jautājums par prezidiju tas ir viens. Jautājums par valdību… Tās nav pilnīgi dažādas lietas, bet „copy-paste” viens pret vienu nebūs,” prognozēja Judins.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars pieļāva, ka savu lomu otrdienas balsojums var nospēlēt.

„Tam var būt iespaids, jo ne katrs ir ticis pie kārotā rezultāta, un te jāņem vērā - cilvēciskais faktors vai personiskais aizvainojums kādam var spēlēt lomu. Vai pretēji - pieredzētais var pozitīvi iedvesmot. Tomēr koalīcija un valdība būtu jāveido pēc pragmatiskiem aprēķiniem, cik lielā mērā iespējams programmu izpildīt,” norādīja Dzintars.

Premjera amata kandidāti - Aldis Gobzems no „KPV LV”, Jānis Bordāns no Jaunās konservatīvās partijas un „Attīstībai/Par!” pārstāvis Artis Pabriks - trešdien, 7.novembrī, jau trešo reizi dosies uz sarunām ar Valsts prezidentu.

Valdības veidošanas sarunas varētu būtiski pavirzīties brīdī, kad Valsts prezidents nominēs kādu no trim kandidātiem veidot valdību.

KONTEKSTS:

Par 13. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (Nacionālā apvienība) biedrēm 6. novembrī, ievēlētas Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķe Dagmāra Beitnere-Le Galla un "Jaunās Vienotības" pārstāve Inese Lībiņa-Egnere. Savukārt par Saeimas sekretāru tika ievēlēts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa"), bet par viņa biedri - apvienības "Attīstībai/Par!" deputāte Marija Golubeva. Līdz ar to bez amatiem prezidijā palika "KPV LV", kā arī Zaļo un Zemnieku savienība.

Sarunas par nākamās valdības veidošanu turpinās jau mēnesi, taču pagaidām vienošanās nav panākta. Prezidents atzina, ka 13.Saeimā ievēlēto partiju darbs pie jaunās koalīcijas veidošanas vērtējams kā neapmierinošs, un pieļāva – ja partijas nespēs vienoties, viņš 7.novembrī, varētu nosaukt vienu kandidātu, kuram būs uzdevums izveidot valdību.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti