Pirms nedēļas komisija, kurā darbojas Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets un komisijas vadītājs Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, lēma otrajai konkursa kārtai uz KNAB priekšnieka amatu nevirzīt nevienu no 10 pretendentiem, starp kuriem bija arī pašreizējais biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.
Komisija piektdien, 4.novembrī, sanāk uz neformālu tikšanos, lai pārrunātu iespējamās izmaiņas KNAB vadītāja atlases kārtībā un biroja vadības darba organizāciju. Šādu uzdevumu Krieviņam devis Ministru prezidents Kučinskis, kurš sācis kritizēt KNAB priekšnieka atlases konkursu. Šonedēļ Latvijas Televīzijā Kučinskis izteica iespēju, ka KNAB priekšnieku varētu nominēt ģenerālprokurors.
"Es uzskatu, ka tiem, kas izvirza, ir jānes arī atbildība. Mēs varam aiziet līdz tam, ka arī Valsts policijas priekšniekam būs konkurss, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Man šķiet, ka vislabākā kārtība šajā gadījumā arī uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju [būtu], ja, piemēram, ģenerālprokurors būtu izvirzījis, uzņēmies atbildību, pēc tam to izdarītu valdība. Ar visiem šiem pēdējiem konkursiem mēs īsti labi neizskatāmies," teica premjers.
KNAB priekšnieka atlases kārtībai uzmanību pievērsis arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ilggadējais kandidāts premjera amatam Aivars Lembergs.
Savā iknedēļas preses konferencē Lembergs šādu konkursu rīkošanu nosauca par idiotismu. Līdzīgi kā Kučinskis, arī Lembergs norādīja, ka šobrīd kandidātu izvirzītāji nenes nekādu atbildību. Īpaši savas dusmas Lembergs izgāza uz Valsts kancelejas lomu.
"Kancelejas vadītājs tagad izvēlēsies policijas priekšnieku? Jūs prātā esat sajukuši? Kancelejas vadītājs kārto papīrus, nevis taisa politiku, personālpolitiku.
Par ko atbild kancelejas vadītājs? Viņš atbild, lai būtu pareizi sarakstīti papīri, izieta procedūra, a viņš tagad taisa kadru politiku!" sprieda Lembergs.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis tikmēr uzsver, ka partijā pagaidām nav apspriests Kučinska rosinājums komisijas vietā KNAB priekšnieka amata kandidātus uzticēt izvirzīt ģenerālprokuroram.
"Nezinu, mēs neesam apvienībā par to runājuši. Tā ir Kučinska kunga izvirzīta ideja apspriešanai, bet pat mūsu apvienībā par to nav runāts," sacīja Brigmanis.
Līdzīgi atbild arī Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Savukārt "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa par premjera pausto saka:
"Šobrīd sevišķi attiecībā uz KNAB, iestādi, kurai, manuprāt, sabiedrības acīs, vairs nav nekāda prestiža un ticamības, tas, ja šīs amatpersonas ir trīs, tad šī ticamība tomēr ir lielāka."
Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna"", kurai ir padomdevēja tiesības konkursa komisijā, uzskata, ka esošais pretendentu vērtēšanas atlases process nav būtiski jāmaina.
"Delnas" direktors Jānis Volberts norāda, ka to varētu nedaudz uzlabot - citādāki varētu būt kritēriji, kas sniegtu lielāku elastību komisijas locekļiem vērtēt, piemēram, personālvadības spējas vai operatīvās darbības iemaņas.
"Bet kopumā šobrīd process ir gana labs, lai neizdomātu jaunus veidus, kā izdabūt cauri kādam vēlamākus kandidātus," teica Volberts.
Viņš uzskata, ka nebūtu pareiza prakse, ja ģenerālprokuroram, kā izteicies Kučinskis, būtu jāizvēlas kandidāts un jāvirza uz valdību.
"Mūsuprāt, nebūtu pareizi, ka ģenerālprokurs atrod kādu savu vēlamo kandidātu, paņem viņu aiz rokas, un, lobējot pa gaiteņiem, ka viņš ir labākais kandidāts, ved viņu apstiprināšanai uz Ministru kabinetu un Saeimu. Viņam ir iespējas, viņaprāt, labāko kandidātu pierunāt šo cilvēku startēt atlasē, bet atlasei ir jānotiek caurspīdīgi komisijā, gan radot uzticību par procesu, gan par konkrēto kandidātu," teica Volberts.
Pašreizējais KNAB priekšnieks Streļčenoks, kurš arī konkursu neizturēja, savas pilnvaras noliks 17. novembrī. Pagaidām Valsts kanceleja atsakās komentēt iespējamos variantus KNAB priekšnieka atlases maiņai un ar tiem iepazīstinās, kad tie būs pabeigti.
Tikmēr pats birojs trešdien paziņojumā norādījis, ka jautājums par KNAB pārraudzību ir jau ilglaicīgi diskutēts, un, ņemot vērā starptautisko organizāciju rekomendācijas, secināts, ka šobrīd pastāvošais pārraudzības modelis nodrošina iespējami lielāku KNAB neatkarību.
Pārraudzības nodošana Ģenerālprokuratūrai biroja ieskatā nebūtu lietderīga, jo tas paplašinātu prokuratūras kompetenci ar tai netipiskām funkcijām – partiju finansēšanas uzraudzību un korupcijas novēršanu. Arī priekšnieka atlases process šobrīd atbilstot starptautiskajām rekomendācijām.
