Preiļu slimnīcā bažījas par daļas pakalpojumu likvidēšanu

Preiļu slimnīca vēstulē Veselības ministrijai pieprasa skaidrojumu par veselības aprūpes pakalpojumu likvidāciju un plāniem samazināt slimnīcas līmeni. Preiļu slimnīca ir saņēmusi informatīvā ziņojuma projektu par slimnīcu tīkla attīstības stratēģiju, kurā tā ir definēta kā pirmā līmeņa slimnīca.

Preiļu slimnīcā satraucas, ka tiks likvidēta virkne veselības aprūpes pakalpojumu. Veselības ministrijā gan norāda, ka satraukumam neesot pamata. 

Preiļu slimnīcā bažīgi par nākotni
00:00 / 03:56
Lejuplādēt

Šobrīd Preiļos ir sākta parakstu vākšana pret paredzamo Preiļu slimnīcas līmeņa pazemināšanu. Parakstus vāks līdz mēneša beigām.

"Darbinieki satraukti, īpaši ārsti, kuriem ir iespēja citur atrast darbu. Vienkārši zaudēsim darbiniekus," teica slimnīcas valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Žukova. "Ja mums mainās līmenis, mums mainās pakalpojumu grozs, tas paliek mazāks."

Slimnīcā nav skaidrs, ko nozīmē no otrā līmeņa pāriet uz pirmo – zemāko, nezinot arī to, kad pārmaiņas tiek īstenotas. 

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka pirmā līmeņa slimnīcā ir tikai aprūpes nodaļa, un tas nozīmētu, ka tiktu zaudēts apmēram 50 darbinieku.

Slimnīcā, piemēram, vairs nebūtu Dzemdību nodaļas.

"Ejot uz pirmo līmeni, mēs izpostām to, kas ir. Tieši tas, ko mēs tagad darām, – tā ir akūtā neatliekamā palīdzība uzņemšanas nodaļā 24/7, tā ir Dzemdību nodaļa, tā ir Terapijas nodaļa," teica Žukova. "Un tie speciālisti, kuri strādā šajās nodaļās, viņi ir saistīti arī ar ambulatoro darbu, tas nozīmē, ka, izjaucot tur kaut ko, mēs arī ambulatorajā darbā, kuru it kā reforma neskar, tomēr skars, jo speciālistus zaudēsim un nevarēsim nodrošināt to, ko tagad nodrošinām."

Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka gan uzsver, ka šādam satraukumam nav pamata. Mērķis ir sakārtot slimnīcu tīklu, nodrošinot, lai cilvēki pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai saņemtu kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus  atbilstoši slimnīcas līmenim.

"Šobrīd ne pret vienu slimnīcu nav nevienas konkrētas ieceres. Šī gada laikā izstrādāsim kritērijus, kurus slimnīcām nosūtīsim, un viņi tiks vērtēti nākamā gada laikā. Un, izvērtējot gan šos kritērijus, gan cilvēkresursus, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta  pieejamību, gan ambulatoro pakalpojumu pieejamību, tikai tad tiks skatīts, kurus profilus saglabāt un kurus ne," paskaidroja Janka. "Manuprāt, ir diezgan divdomīga informācija, ka slimnīcas šo ir uztvērušas, ka tiks slēgti profili. Šīs gultas mums ir nepieciešamas. Mērķis ir saglabāt augstu specializētu līmeni lielajās universitātes slimnīcās – Daugavpilī un Liepājā, bet pakalpojumi gan terapijā, gan ķirurģijā, gan ginekoloģijā, kas ir nepieciešami tuvāk pacienta dzīvesvietai, netiks koncentrēti šajās lielajās slimnīcās."

Nākamajā gadā tiks vērtētas slimnīcu iespējas, pieļaujot arī izvēles profilus, apliecinot, ka konkrētais pakalpojums ir nepieciešams un pieprasīts.

"Šīm slimnīcām ir jāsaprot, ka, lai viņas varētu gan ķirurģiju, gan terapiju un citus pakalpojumus nodrošināt, tad viņiem ir jābūt gan iekārtām, gan cilvēkiem, gan jānodrošina konkrēts pakalpojumu apjoms. Un ka viņi 24/7 var uzņemt pacientus. Slimnīcai jāpadomā, kā visu to nodrošināt. Un nevienā brīdī nav bijis tāds jautājums, ka slimnīcā ar 1. janvāri kaut kas tiek likvidēts," piebilda Janka.

Kā Preiļu slimnīca turpinās strādāt, būtu jābūt zināmam tuvāko gadu laikā. Preiļu slimnīcā pacienti lielākā daļa jeb 75 procenti ir no Preiļu novada, pārējie no Līvāniem, Daugavpils, Rēzeknes un pat Ludzas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt