Savulaik Preiļu pilī ir bijusi līdzīga podiņu krāsns, kuras dekoratīvās lauskas pils rekonstrukcijas laikā jau ir atrastas pie pils. Tā kā Preiļu pilī savulaik izcēlās ugunsgrēks, nekas nav saglabājies no pils interjera. Taču tagad, atjaunojot pili, krāsni varēs izmantot, lai radītu attiecīgā laika sajūtu.
Šobrīd podiņu krāsns vēl atrodas Jūrmalā, tā izjauktā veidā un sapakota kastēs pavisam drīz tiks transportēta uz Preiļiem. Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja Sanda Čingule-Vinogradova kādā pasākumā, kas veltīts pilīm un muižām, iepazinusies ar dāvinātāju Andu Vītolu, kurai ir vēsturisks īpašums Jūrmalā. Tur atrodas vairākas podiņu krāsnis, kurām veikta arī arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija.
„Viņi ir izvētījuši, ka tās podiņu krāsns ir 19.,20. gadsimta mijai raksturīgi glazētie podiņi, kas ir historisma stilam raksturīgas krāsniņas. Tas arī atbilst Preiļu pils stilam un laikam. Viņa stāstīja, ka, šobrīd atjaunojot un rekonstruējot savu īpašumu, šīs podiņu krāsnis neplāno likt atpakaļ,” stāstīja Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja.
Viņa uzdrošinājusies pajautāt, vai vienu no krāsnīm nevarētu uzdāvināt Preiļu pilij, un īpašniece bijusi ar mieru.
„Jāsaka gan, ka pilī nav saglabāti skursteņi, līdz ar to šī podiņu krāsns būs dekoratīva – viņa nevarēs tikt izmantota un kurināta, bet tas nav būtiskākais. Svarīgākais, ka mēs kaut nedaudz varam veidot šo vidi, kāda ir bijusi vēsturiski,” uzsvēra Čingule-Vinogradova.
1978. gadā Preiļu pilī izcēlās postošs ugunsgrēks, pēc kura pils teju 40 gadus stāvēja pamesta.
Šobrīd pilī ir vien nelielas fragmentu paliekas, kas liecina par to, kāda tā izskatījusies pirms ugunsgrēka. Tāpat ir tikai dažas foto liecības par pils kādreizējo izskatu, taču ir skaidrs, ka pilī podiņu krāsnis ir bijušas, tiesa, daļa no tām nojauktas 20. gadsimta pirmajā pusē.
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste vēstures jautājumos Ilona Vilcāne stāstīja, ka to apliecina arī pēc Neatkarības kara pilī izvietotās Preiļu Lauksaimniecības skolas pirmā pārziņa Osvalda Saliņa sniegtās ziņas: “Krāsns podiņu lauskas viņš ir konstatējis, ienākot pilī. Tās ir mētājušās pat bēniņos. 1924. gadā, kad skolai bija jāsāk sava darbība, pils bija baisā stāvoklī. Tobrīd, atskaitot vienu telpu, neesot bijis nevienas kurināšanai derīgas krāsnis. Tiesa, pēc tam viņš raksta hronikā, ka podiņu krāsns esot savestas kārtībā. Liela vērtība mums muzeja krājumā ir divas fotogrāfijas 1930. gadiem – tajās ir redzama viena krāšņa, balto podiņu stūra krāsns ar reljefa podiņiem.”
Tāpat muzejā ir 20. gadsimta vidus fotogrāfija, kas uzņemta Rietumu tornī otrajā stāvā, kas tolaik bija Preiļu 1. vidusskolas skolotāju istaba. Arī šajā foto redzama daļa no baltas podiņu krāsns.
„Mēs pagājušajā gadā izstaigājām Preiļu pili ar diviem absolventiem, kas tur bija mācījušies pēc Otrā pasaules kara. Valentīns Pastars, cilvēks gados, bet ar labu atmiņu, atcerējās un arī varēja parādīt vietu otrajā stāvā blakus apaļajam tornītim – telpu, kur skolas laikā esot atradusies podiņu krāsns. Viņš to raksturoja kā holandiešu stila, kur katrs podiņš bija savādāks ar zilu zīmējumu,” stāstīja Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste.
Preiļu pils iekštelpas ir atjaunošanas stadijā, paredzot vieta dāvinātajai podiņu krāsnij. Iegūstot jaunu foto liecību no Preiļu pils iekštelpām, ir gūts priekšstats, kā kādreiz izskatījās vītņveida ozolkoka kāpnes, stāstīja Čingule-Vinogradova: „Pateicoties Igora Pliča iniciatīvai, pagājušajā gadā, izdodot grāmatu par Lauksaimniecības skolu, kas atradās Preiļi pilī, atsaucās kāds iedzīvotājs, kuram arhīvos bija viena fotogrāfija ar pils iekštelpām. Fotogrāfijā ir daļēji redzamas kāpņu margas, līdz ar to mēs jau varēsim, pārstrādājot tehnisko projektu, izstrādāt kāpņu margu dizainu tieši tādu, kāds ir vēsturiski bijis.”
Pirms pieciem gadiem Preiļu pilī tika uzsākti atjaunošanas darbi, šobrīd 19. gadsimtā celtajam valsts nozīmes arhitektūras piemineklim, kas atradās avārijas stāvoklī, ir atjaunota pils fasāde.
