Vienai no iepriekšminētajām amatpersonām prokuratūra papildus inkriminē arī Krimināllikuma pantu par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, kā arī šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgās ieroču glabāšanas atļaujas, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.
Jau ziņots, ka starp piecām minētajām personām ir Plivda un viņas vietnieks Juris Želvis. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iepriekš izplatītā informācija liecina, ka starp pārējām personām ir arī pašvaldības būvvaldes amatpersonas un Tehniskās daļas amatpersona.
KNAB šo kriminālprocesu sāka 2019.gada 4.oktobrī, savukārt 7.novembrī šajā lietā KNAB veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā sankcionētas kratīšanas.
KNAB iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka 2019.gada 6.augustā un 7.augustā trīs Preiļu novada domes amatpersonas ar vēl divu Preiļu novada domes amatpersonu atbalstu viltojušas aktu par atjaunotās Preiļu novada domes ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.
Domes amatpersonas minēto aktu 2019.gada 7.augustā uzrādījušas Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvjiem, kas veica būves ārpuskārtas pārbaudi.
Plivda un Želvis iepriekš aģentūrai LETA atklāja, ka, ņemot vērā aizliegumu ieņemt noteiktu amatu, pašlaik domes sēdēs piedalās kā deputāti un no mandātiem atteikties negrasās. Par citiem lietā iesaistītajiem pašvaldības darbiniekiem abi no Latgales partijas, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Zemnieku savienības apvienotā saraksta domē ievēlētie politiķi komentārus nesniedza.
Pašvaldībā iepriekš LETA skaidroja, ka būvvaldes amatpersonas un Tehniskās daļas amatpersona ir atstādinātas no amata un pašlaik savus amata pienākumus domē nepilda. Attiecīgos pienākumus pilda citi darbinieki.
KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule iepriekš norādījusi, ka būvniecība savas specifikas, nozīmīgo finanšu līdzekļu un interešu pušu saskares dēļ ir ārkārtīgi sensitīva nozare, kas jau vairākus gadus ir arī viena no KNAB prioritātēm.
Ņemot vērā būvniecības nozares raksturojumu un specifiku, jebkāda veida pārkāpumi, kas pieļauti vai iniciēti būvniecībā, potenciāli apdraud ne tikai sabiedrības drošību, bet arī publisko finanšu līdzekļu efektīvu izlietošanu. Līdz ar to situācijas, kad amatpersonas ir gatavas viltot dokumentus, lai pieņemtu ekspluatācijā nepabeigtu būvniecības objektu, ir vērtējamas kā īpaši rupji pārkāpumi, norāda Cīrule.
Jau ziņots, ka Preiļu novada domes ēkas atjaunošana, kas pēc KNAB ziņām noslēgusies ar viltus akta izdošanu par pieņemšanu ekspluatācijā, izmaksājusi 1 001 754 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), liecina pašvaldības noslēgtais iepirkums. Līgums par būvdarbu pirmo un otro kārtu ar AS "Siguldas būvmeistars" noslēgts 2018.gada aprīlī, un sākotnēja ēkas atjaunošanas un teritorijas labiekārtošanas darbu summa bijusi 946 546 eiro ar PVN. Vēlāk noslēgtas vairākas vienošanās, jo atklājušies neparedzēti darbi, un rezultātā pagarināts līguma izpildes termiņš, kā arī līdz 1 001 754 eiro, ieskaitot PVN, palielināta kopējā summa.
Tāpat vēstīts, ka, lai situācijā, kad esošajai domes vadībai ir ierobežotas tiesības pieņemt lēmumus, domes darbs tiktu turpināts, Preiļu novada domē izveidots otrs priekšsēdētāja vietnieka amats. Šajā amatā pērnā gada novembra beigās ievēlēta Klavdija Zarāne, kura pārstāv Plivdas un Želvja vēlēšanu sarakstu. Tāpat ir paplašinātas izpilddirektora Alda Džeriņa pilnvarojums.
