Patlaban Preiļu novadā darbojas pieci internāti dažādās novada izglītības iestādēs. Trīs no tiem ar jauno mācību gadu tiks slēgti. Tas skars vairākus desmitus skolēnu, kuri līdz šim izmantoja internātu pakalpojumus.
Viens no internātiem – Riebiņu vidusskolā, tas izvietots vienā no skolas korpusiem otrajā stāvā un paredzēts vismaz 25 skolēniem. Skolas direktore Ineta Anspoka, kura reizē ir arī Preiļu novada domes deputāte (Zaļo un Zemnieku savienība) stāstīja: “Tas nav vienas dienas lēmums, bet ir diskutēts. Bija doma, ka, nē, nevajag slēgt, negribam, bet, kad padomājām kopā, izvērtējot visus plusus un mīnusus... Nu, jā!”
Šajā internātā, kā pārsvarā visā valstī, uzturējās bērni no nepilnām, trūcīgām vai sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Anspoka pastāstīja:
“Pamatā tās bija daudzbērnu ģimenes, un bija pat 2–3 bērni, kas te dzīvoja no vienas ģimenes.
Protams, pārsvarā sākumskolas bērni. Par skaitu grūti runāt. Rudenī un pavasarī laukos ir darbi, tad vecāki bērnus vairāk piesaista saimniecībā, bet ziemā ir grūtāk nokļūt [skolā]. Te katram ir savs stāsts.”
Arī Preiļu novada pašvaldības priekšsēdētāja otrā vietniece (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija) Anita Brakovska atzina, ka tas ir izsvērts, pārdomāts un ne viegls lēmums, ko nācies pieņemt Preiļu novada domei, likvidējot uzreiz trīs internātus.
“Gan valsts nostāja ir tāda, ka likvidē pat veselas internātskolas. Un vairāk strādā pie tā, lai bērni dzīvotu ģimenēs. Un vairāk dod transportu, lai bērni, kas dzīvo tālāk, varētu tikt izvadāti uz skolām. Likumsakarīgi, arī mēs to vērtējām no dažādiem aspektiem,” norādīja Brakovska.
Primārais – bērnam jādzīvo ģimenē, nevis ārpusģimenes aprūpes iestādē, uzsvēra Riebiņu vidusskolas direktore Anspoka. Viņa sacīja: “Mēs varam dot varbūt siltumu un ēdienu, bet emocionālo un visu to, ko var dot tikai mamma un tētis, to nevar ne internāta telpa nomainīt, ne arī skolotājs, kuram ir daudz to bērnu.”
No vienas puses, tas ir arī spiediens uz pašām ģimenēm, pievērsties savu bērnu audzināšanai, kopā būšanai. “Praktiski arī vecākiem nav izvēles, tad viņi saprot arī savus pienākumus un atbildīgāk izturas pret saviem bērniem,” norādīja Anspoka.
Pelēču pamatskola ir vēl viena skola Preiļu novadā, kur tiks likvidēts internāts. Ar to nemierā ir daudzi. Ne katra ģimene ir sociāli atbildīga, un arī ne katra ir pilnvērtīga ģimene. Internāts šiem bērniem ir iespēja, pēc savas darba pieredzes pastāstīja Pelēču pagasta bibliotekāre Everita Raščevska.
“Mēs esam neapmierināti, ka mums internātu slēdz. Es strādāju bibliotēkā, un tieši internāta bērni nāca pie manis pēc stundām. Un tur pārsvarā bija tie bērni, kuriem šo internātu vajag, jo bija trīs ģimeņu bērni, kuriem otrs vecāks ir miris. Tur divās ģimenēs nebija tēva un vienā ģimenē mammas.
Tad skola tiem bērniem īstenībā sniedza palīdzību!” stāstīja Raščevska.
Kas notiks pēc 1. septembra? Kur paliks šie bērni? Vai nebūs tā, ka tie vispār paliks bez izglītības? Šos jautājumus pašlaik risina Preiļu novada dome. Varianti ir, norādīja Preiļu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Brakovska.
“Ir izvērtēta iespēja, ka mēs varam dot transportu, kas piebrauktu viņiem pie mājām un atvestu. Tas ir viens no nosacījumiem. Protams, ka mēs saprotam, ka būs arī kādas ģimenes, kurām būtu labāk, ka bērni dzīvos internātos. Sakarā ar to, izvērtējot visus vides apstākļus, esam nolēmuši šos bērnus virzīt uz Aglonas vidusskolu, kur ir labi izremontēta, labiekārtota internāta telpa.
Un mums nav tik ļoti liels novads, lai mēs tos bērnus, kuriem būs nepieciešams internāts, nevarētu pirmdien aizvest uz Aglonu un piektdienās atpakaļ uz mājām. Tāpēc es personīgi nesaskatu kaut kādu ļoti lielu problēmu šajā lietā,” stāstīja Brakovska.
Aglonas vidusskolas internātā ir 40 gultasvietas, tam būtu jānodrošina šo triju slēgto internātu bērnu izmitināšana. Tam pamatā, protams, ir arī ekonomiskie apsvērumi, neslēpj Preiļu novada pašvaldībā.
“Es atsakos kritizēt un salīdzināt skolu internātus, kādi ir bijuši Preiļu novadā, bet varu teikt, ka izvēlēts ir labākais variants. Pašvaldībai arī jādomā par līdzekļu ekonomisku izlietošanu un līdzekļu taupīšanu,” norādīja Brakovska.
Ekonomija radīsies, samazinot slodzi vai, nav izslēgts, ka arī likvidējot darbinieku skaitu. Nav zināms, vai tas nākotnē atsvērs degvielas izdevumus bērnu pārvadāšanai.
Risks, ka internāta slēgšana ir solis pretī pašas skolas likvidācijai, ir vēl viens satraukums vietējiem iedzīvotājiem.
“Mēs pārdzīvojam, mēs gribam, lai internāts paliek, lai skola te mums arī saglabātos. Slēdzot internātu, ir risks, ka arī skolu ar laiku var aizvērt,” sacīja kāda iedzīvotāja.
Kā risināsies situācija Preiļu novadā, būs redzams tuvākajos gados. Bet pašvaldībām jau būs citas rūpes, kā lietderīgi izmantot tukšās internātu telpas.
Riebiņu gadījumā kopš maija tur tika izmitināti 23 bēgļi no Ukrainas, kuri tur, visticamāk, turpinās uzturēties.
Laiks pēc septembra būs rādītājs, cik veiksmīga gala rezultātā izrādīsies šo triju internātu slēgšana Preiļu novadā.
