Preiļu novadā šo mācību gadu vidusskolas klasēs uzsāka 234 skolēni. Gandrīz puse mācās pilsētas ģimnāzijā, to un Aglonas vidusskolu pašvaldība paredzējusi atstāt par teju vienīgajām vidējās izglītības iestādēm novadā.
Riebiņu vidusskolā – apmēram 10 minūšu brauciena attālumā no Preiļiem – šogad 10. 11. un 12. klasē vēl mācās 41 skolēns. Viena no viņiem ir Evija, skolēnu pašpārvaldes vadītāja, kas negatīvi vērtē to, ka pārstāv pēdējo izlaiduma klasi, kam šeit izsniegs atestātu par vidējo izglītību.
"Ir tādi jaunieši, kuriem ģimnāzijas līmenis ir par augstu, bet jaunieši negrib arī iet uz tehnikumu, jo grib pabeigt tieši vidusskolu. Tas ir tāds "vidējais optimālais", ko varētu mēs visi pabeigt," saka 12. klases skolniece Evija Bergmane-Sprūdža.
Tomēr – ne visi, stāsta Preiļu novada Izglītības pārvaldē. Prasības vidējās izglītības izglītības iegūšanai kļūst augstākas.
Šogad otra reorganizējamā iestāde, Preiļu 2. vidusskola, jau saņēmusi brīdinājumu no IZM par to, ka, noslēdzot pagājušo mācību gadu, tur nav sasniegts nepieciešamais kvalitātes rādītājs.
"Ja mēs viņus mānām, sakām: "Droši nāciet uz mūsu vidusskolām, kaut kā jau jūs pabeigsiet", rezultāts būs tāds, ka pabeigs tikai ar liecībām un būs trīs zaudēti gadi. Es negribu, lai mēs mānām izglītojamos, ka vidējo izglītību var iegūt "kaut kā", neko nedarot," norāda Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis.
"Prasības par kompetencēm, prasības par izglītības groziem vidusskolā mēs nevaram nodrošināt ar mazu skolēnu skaitu, un tas nebūs godīgi pret izglītojamajiem, ja mēs viņus nevirzīsim mācīties ģimnāzijā, lielākās vidusskolās, iet mācīties arodu," saka Riebiņu vidusskolas direktore Ineta Anspoka.
Reorganizējot Riebiņu vidusskolu, pašvaldība cer saņemt Atveseļošanas fonda līdzekļus, uz ko var pretendēt līdz 2025. gadam par pamatskolām reorganizētās izglītības iestādes. Finansējumu no Atveseļošanās fonda labprāt ieguldītu materiāli finansiālās bāzes uzlabošanai. Piemēram, iekārtām kokapstādei vai robotikai.
IZM izstrādāti grozījumi Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz pagarināt termiņu, kurā pašvaldībām jāpaziņo par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklu sakārtošanu.
Ja ierasts, ka tas jāizdara līdz 1. martam, grozījumi ļautu to darīt līdz 30. jūnijam. Ministrija, kur tikko kā izveidota speciāla darba grupa skolu tīkla kārtošanas sekmēšanai, neuzsver, ka akcents būtu jāliek tikai uz vidusskolu reorganizāciju.
"Ja es šajā reizē varētu atbildēt, kādi būs kritēriji, darba grupai nebūtu jēgas. Nebūtu pie šī jāstrādā. Jā, no ministrijas puses tiks piedāvāti gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie kritēriji," atzīmē IZM Izglītības departamenta vadītāja Edīte Kanaviņa.
Par jauniem kritērijiem uz bērniem vērstu skolu tīklu ministrija ar partneriem apņēmusies vienoties līdz 1. maijam.
