Preiļu novads pēc administratīvi teritoriālās reformas ir kļuvis krietni lielāks, to veido četri iepriekšējie novadi, proti, Preiļu, Vārkavas, Riebiņu un Aglonas. Laikā, kad pašvaldības dzīvoja atsevišķi, tās savā starpā cīnījās par katru skolēnu, skolu autobusiem iebraucot arī blakus kaimiņu teritorijās.
Tagad, kad visi ir kopā, jaunā vietvara, analizējot skolēnu pārvadājumus, lēma, ka tā dzīvot vairs nevarēs šogad. „Mēs izdarījām to, ko vajadzēja izdarīt jau pirms vairākiem gadiem,” sacīja Preiļu novada pašvaldības izpilddirektors Aigars Zīmelis.
Viņš skaidroja situāciju ar skolēnu pārvadājumiem: “Šī ir cīņa par konkrētiem bērniem konkrētās skolās. Piemēram, viens no slēgtajiem maršrutiem veda vienu pirmskolas bērnu, vienu pirmās klases bērnu, kurš ceļu līdz savai mācību iestādei no rīta mēroja 45 kilometru garumā un atpakaļ 45 kilometru garumā. Es uzskatu, ka tas ir prātam nepieņemami.”
Slēdzot trīs skolēnu pārvadājuma maršrutus, gadā par 24 tūkstošiem kilometru tiks nobraukts mazāk. Skolēniem būs iespēja uz skolu braukt ar sabiedrisko transportu, pašvaldībai nodrošinot brīvbiļetes. „Divos no slēgtajiem maršrutiem brauc 18 un 20 skolēni, vienā maršrutā 40,” pastāstīja Zīmelis.
Ekonomija pašvaldībai gadā varētu būt lielāka par 10 tūkstošiem eiro, apliecināja izpilddirektors.
Riebiņu vidusskolas direktore Ineta Anspoka, kura ir arī Preiļu novada deputāte, domē ievēlēta no Zaļo un Zemnieku savienības, atbalsta šo lēmumu: „Pati arī balsoju par šo lēmumu, un tas lēmums nav izdomāts vienas dienas laikā. Jau izveidojoties jaunajam Preiļu novadam, augustā, plānojot jauno sadarbības modeli, parādījās, ka vienā otrā vietā kaut kas pārklājas, ka mēs dublējam sabiedrisko transportu. Uzsākām mācību gadu pēc vecās sistēmas, kā bija gan Riebiņos, gan Aglonā, gan Preiļos. Pavērtējot situāciju pirmajā pusgadā, izanalizējām kritiski un ņēmām vērā to, ka tie ir izdevumi, ka ir iespēja kaut ko mainīt. Tā tas lēmums tapa.”
Riebiņu vidusskolā izmaiņas skar deviņas ģimenes.
Ar vecākiem esot izrunāts, un direktore pauda, ka problēmu neesot. Skolā ir arī internāts, kur palikt, ja nepieciešams. Tāpat skolēniem būs braukšanas biļetes sabiedriskajā transportā.
Skolā gan apzinoties, ka sabiedriskais transports skolēniem tomēr nebūs tik draudzīgs un ērts. „Kaut kādi riski droši vien pastāv, jo mēs, izglītības iestādes, uzņemamies nedaudz arī vecāku pienākumus, kad arī jaunākos bērnus vizinām un nodrošinām savus pavadoņus autobusos. Vecākiem arī jābūt saprotošiem un arī jāiet uz sadarbību,” sacīja Anspoka.
Par šādu lēmumu satraukta ir mamma Alla. Viņas divi bērni – viens pirmās klases skolnieks un otrs pirmsskolas – ir tie, kuriem jābrauc uz skolu 45 kilometri. Ģimene dzīvo Pīzānu ciemā, un autobuss bērnus, izvedot vispirms caur Preiļiem un Riebiņiem, kur arī ir skolas, aizved uz Rušonas pamatskolu. Skola atrodas bijušā Riebiņu novada teritorijā. Ģimene šo skolu izvēlējās, jo tā ir neliela lauku skola, kur bērniem esot vieglāk.
Bērniem skolu, visticamāk, mācību gada vidū nāksies mainīt, jo nokļūt uz Rušonas pamatskolu būs sarežģīti.
Ar sabiedrisko transportu šajā gadījumā ir problēmas, bet pašai ģimenei nav auto, lai vestu bērnus uz skolu.
„Vismaz to pusgadu varēja pagaidīt. Es domāju – ne man vienīgajai, kuriem nav transporta un kuriem jādomā, kā nogādāt bērnus uz skolu un no skolas. Brīdināja jau gadu, bet ne jau pateikt, ka – viss, no 17. datuma autobusa nebūs un dariet, ko gribiet. Es meklēju pati mašīnu, kas vadās viņus par naudu, bet man ļoti daudz jāmaksā, lai aizvestu uz skolu un atpakaļ,” pastāstīja Alla.
Jautājot, kādēļ lēmums slēgt skolēnu pārvadājumu reisus tiek pieņemts mācību gada vidū, Preiļu pašvaldības izpilddirektors norādīja, ka tas ir kliedzošs bezsaimnieciskums, tādēļ gaidīt līdz vasarai nav prātīgi. Un esot ir arī signāls sabiedrībai, ka vecākiem ir jāuzņemas sava atbildība par skolēnu nogādāšanu uz izglītības iestādi.
