ĪSUMĀ:
- Pašvaldībās īsteno vērienīgus projektus degradēto teritoriju revitalizācijai.
- Nereti Latgalē ir grūti atrast uzņēmējus, kas uzbūvētajos angāros darbosies.
- Vienā Preiļu revitalizētās teritorijas angārā apmetušies "Preiļu putni".
- Preiļos 500 kvadrātmetru angārs un būves Meža ielā izsolēs ir bez pretendentiem.
- Pašvaldība uzrunās uzņēmējus.
- Kā problēmas norāda Covid-19 pandēmiju un prasību radīt jaunas darbavietas.
- Krāslavā pretendents atteicās no ražotnes ieceres attāluma, kā arī Covid-19 situācijas dēļ.
Vienā gadījumā Preiļos jaunuzbūvētais angārs izīrēts
"Te bija purvs, aizaudzis mežs, bet šo teritoriju mēs revitalizējām, atjaunojām un radījām uzņēmējdarbībai atbilstošu vidi," izrādīja Preiļu novada domes Attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas vadītāja vietniece Sanita Meļko.
Jaunuzbūvētā Rietumu iela Preiļos ar pirmo uzbūvēto angāru, neraugoties uz to, ka tas stāv tukšs un sniegā ieputināts, savā ziņā ir veiksmes stāsts – saimnieks tam ir.
"Vienu ēku jau iznomājām 2021. gada pavasarī. Tā ir pabeigta un nodota ekspluatācijā. Tā gaida tikai ražošanas iekārtu ievešanu un tālāku apsaimniekošanu. Iznomātājs ir SIA "Preiļu putni"," pastāstīja Meļko.
"Preiļu putni" izvēlējās arī otru blakus angāru, uzņēmums vēlas attīstīties un paplašināties.
"Blakus ēku iznomājām 2021. gada beigās publiskās izsoles rezultātā. "Preiļu putni" plāno lielu nopietnu darbību un vēl par pašu investīcijām izbūvēt vismaz trīs līdz piecus angārus. Tāpēc viņus ieinteresēja šis jaunais blakus angārs, kas būs arī jau ir iznomāts un tikai būs jāpielāgo uzņēmuma vajadzībām," norādīja Meļko.
Tiesa gan, šī ēka nav nodota ekspluatācijā, tā ir viena no problēmām, kas jārisina Preiļu novada domei, lai uzņēmējs, kā plānots, jau šī gada beigās varētu strādāt un radīt vismaz 13 jaunas darbavietas.
"Kompānija, kas veica būvdarbus, Covid-19 laika ietekmē bankrotēja, ir maksātnespēja. Tāpēc mēs rīkosim jaunu iepirkumu. Ceram, ka šogad šo būvi pabeigsim un nodosim ekspluatācijā," norādīja Meļko.
Divi citi jauni objekti Preiļos stāv tukši
Vēl Preiļos tapis jauns objekts Meža ielā. Gandrīz pašā Preiļu centrā bijušās Preiļu linu fabrikas teritorijā uzbūvēts angārs 500 kvadrātmetru platībā. Taču izsolēs pretendentu nav. Tas rada bažas, norādīja Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis.
"Mums ir lielas problēmas ar dažu iesākto projektu novešanu līdz galam. Mēs nespējam izsolīt šos objektus. Divas pēdējās izsoles par labiem objektiem ir beigušās ne ar ko. Visdrīzāk mēs vairs neturpināsim šīs izsoles, bet iesāksim darbu pie iespējamo pretendentu apzināšanas. Kad redzēsim, ja būs vismaz divi līdz trīs uzņēmēji gatavi piedalīties izsolēs, tad turpināsim izsoles. Jo esošajā situācijā trešā izsole visdrīzāk beigsies ne ar ko. Tā mēs tikai nevajadzīgi pazemināsim objektu cenu, kas jau tā ir zema," norādīja Zīmelis.
Izsolītie objekti, piemēram, angārs linu fabrikas teritorijā izmaksāja vairāk nekā 720 tūkstošus eiro. Iespaidīgas summas ir arī citām būvēm, kas gala rezultātā nav attaisnojušās, secinājis Zīmelis.
"Man ir grūti rast racionālu izskaidrojumu kvalitatīvi izbūvētam objektam 1000 kvadrātmetru platībā, ar visām komunikācijām, ja mums nepiesakās pretendenti par 1000 eiro mēnesī. Gadā tie 12 tūkstoši, 10 gados – 120 tūkstoši. Bet paša objekta izmaksas ir ap 800 tūkstošiem eiro.
Mēs esam radījuši objektus, kas plānoto ienākumu vietā mums rada tikai un vienīgi izdevumus," stāstīja Zīmelis.
Nav attiecīgi arī plānoto darbavietu. Linu fabrikas teritorijā, ienākot būvē, komersantam ir jārada septiņas jaunas darbavietas. Zīmelis gan norādīja, ka var saprast arī uzņēmēju pozīciju.
"Galvenais, kas atbaida šos potenciālos nomniekus, ir prasība uz jaunradītām darbavietām. Laikam patiešām objektā, kurš ir 1000 kvadrātmetru platībā Preiļos, uzņemties šīs saistības un radīt 15 darbavietas nav tik vienkārši. Es pieļauju, kas tas ir galvenais apstāklis, kāpēc mums nav šo pretendentu," lēsa Zīmelis.
Krāslavā uzņēmējs atteicies no angāra attāluma dēļ
Arī kaimiņu novadā Krāslavā ar degradēto teritoriju pielāgošanu uzņēmējdarbībai nepalika bez grūtībām, atzina Krāslavas novada domes attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe.
"Viens no projektiem ir trīs jauni angāri. Tur vēl ir puslīdz kārtībā. Bet otrā teritorijā blakus nomnieks ir lauzis nomas līgumu un būs jāmeklē pretendents par jaunu," stāstīja Dzalbe. Iepriekšējais uzņēmums, kas saistīts ar kokapstrādi, plānojis būvēt lielu rūpnīcu, bet plāni nav īstenoti.
Nestabilā situācija valstī komersanta izvēli par ražotni Krāslavā apturēja.
"Tas saistīts ar visām tām neparedzētajām sankcijām, ar pandēmijām. Mainījās situācija tirgū, un viņš saprata, ka nevar atļauties būvēt Krāslavā jaunu rūpnīcu," skaidroja Dzalbe.
Viņa analizēja: "Tas ir tas risks, ka labā doma šajā Eiropas Savienības programmā, ka degradēto teritoriju sakārtošana un pielāgošana uzņēmējdarbībai raisīs interesi komersantu vidū, īpaši Latgalē var neattaisnoties."
Nomnieku esamība esot viena lieta, bet problēma ir sasniegt rādītājus par darbavietām un ieguldījumiem. Dzalbe norādīja, ka tas ir risks pašvaldībām. "Piemēram šī degradēto teritoriju programma ir uz visu Latvija. Ja agrāk bija nosacīti kvotas un mēs varējām plānot šos objektus, tad tagad ir atklāts konkurss. Un pierobežas pašvaldībai konkurēt ar Pierīgas pašvaldību uz tiem pašiem nosacījumiem ir pilnīgi savādāk," norādīja Dzalbe.
Pašvaldības cerības vēl nezaudē. Investori tiks meklēti un uzrunāti, lai ēkas nestāvētu tukšas, lai to izsoles beigtos ar rezultātu – ienāktu investīcijas, sāktos ražošana un, kā plānots, tiktu radītas jaunas darbavietas.
