Pie Preiļu muižas parka kapelas kopā sanākuši 1.pamatskolas un 2.vidusskolas skolēni, kas piedalās muzeja darbinieku sagatavotajās radošajās darbnīcās un ekskursijā. Eiropas dienu muzejs svin pirmo reizi. Tā kā šis ir Eiropas Kultūras mantojuma gads, gādāts par to, lai norises vieta – muižas parks – arī būtu mantojumā iekļauts. Pasākuma gaitā ar spēļu palīdzību iepazīta viena no vecākajām dižciltīgo dzimtām Eiropā, Preiļu dibinātāji – Borhi.
"Muižnieki spēlēja šahu, esam radījuši lielformāta spēli ''Šahs'', kuru muzeja jaunie speciālisti prot spēlēt. Tad viņi arī demonstrēs vienu spēli. Mums ir dažādas leģendas, mums būs baltā un melnā dāma," stāsta Preiļu vēstures un lietišķās un mākslas muzeja vadītāja Tekla Bekeša.
Melnā un baltā dāma kapenēs, kas atrodas zem kapelas, klātesošajiem izstāstīja dažādas leģendas, kas apvij netālu esošo Preiļu pili. Iespaidi par dzirdēto ir spilgti.
"Par melno dāmu pirmo reizi dzirdēju. (..) Ka viņa bija ļoti asinskāra un izsūkusi visiem asinis. Man ļoti labi patika, es esmu šeit bijusi, bet neesmu redzējusi šo vietu no tāda skatu punkta," atzina Preiļu 1.pamatskolas 7.klases skolniece Rūta Logina.
Lai arī lielākā daļa skolēnu zina, kas ir Eiropas diena, par šiem svētkiem nepieciešams vairāk informācijas un izpratnes.
"Latvijas vēsturē 6.klasē ir speciāli tieši paragrāfs vai divi. Mēs runājam gan par Eiropu, gan par himnu, gan par visu kaut ko saistībā ar Eiropu," teica Preiļu 1. pamatskolas 7.klases skolniece Laura Čerpakovska.
Lielākoties Latvijā, svinot Eiropas svētkus, akcentēti tieši arhitektūras pieminekļi. Piemēram, Preiļu kapelai pērn apritēja 200 gadi, zem tās esošajās kapenēs veicot arheoloģiskos izrakumus, atrasti unikāli priekšmeti. Daļa no tiem pirms diviem gadiem restaurēti.
"Tas ir Preiļu Romas katoļu draudzes arhīvā saglabātais ornāts un biķera veļums, kurš pāršūts no 1703.gada muižnieces zelta kāzu kleitas. Tad arī atklāja to, ko mēs tagad saucam par unikālāko tekstīliju visā Latvijā, nevienā citā muzejā nav. Tur atklāja šo Jozefa Henriha Borha Maltas ordeņa komandora mundiera fragmentiņu," stāsta Preiļu vēstures un lietišķās un mākslas muzeja vadītāja.
Lai šīs un citas kapeņu unikālās vērtības saglabātu arī nākamajām paaudzēm, ir izstrādāts un Latvijas–Lietuvas–Baltkrievijas pārrobežu programmā iesniegts projekts par tām veltītas mūsdienīgas muzeja ekspozīcijas izveidi.
