Preču zīmju pieteicēji arvien sūdzas par naudas izkrāpšanas mēģinājumiem

Patentu valde aizvien turpina saņemt preču zīmju pieteicēju sūdzības par negodprātīgiem izkrāpšanas mēģinājumiem, tāpēc iestāde vērsusies Valsts policijā. Kārtības sargi gan kriminālprocesu neuzsāka, jo neesot cietušo un viņu iesniegumu. Tikmēr Tieslietu ministrija uzskata, iespēja sodīt esot arī tad, ja mantas piesavināšanās mēģinājumi bijuši neveiksmīgi un persona nav vēlējusies rakstīt iesniegumu. 

Sūtījumi ne vien uz e-pastu, bet arī uz personas adresi, lūdzot pārskaitīt vairākus tūkstošus eiro par preču zīmes reģistrēšanu, pērnā gada nogalē Latvijā bija kas neredzēts. Viltotas Patentu valdes veidlapas ar aicinājumu pārskaitīt naudu saņēma gan Ceļu satiksmes drošības direkcija, gan aģentūra „Mis Latvija” un citi. Konstatējot viltojumu, Patentu valde cilvēkus informēja gan savā mājaslapā, gan izvietojot plakātus un pat sazinoties ar Valsts policiju, bet situācija aizvien nav atrisināta.

Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Baiba Graube pastāstīja, ka ik pa laikam zvana preču zīmju pieteicēji un brīnās, kas tie tādi par rēķiniem, un kādā sakarā viņiem tie ir atsūtīti. "Tad, protams, mēs informējam viņus, ka tie ir krāpnieciski rēķini. Patiesībā par šo mēs jau viņus informējam tajā brīdī, kad viņi iesniedz pieteikumus," paskaidroja Graube.

Latvijā preču zīmes reģistrēšana maksājot ap 200 eiro, bet krāpnieki prasa 1000 un vairāk eiro.

Graube tāpat teic, ikviens var ielūkoties publiski pieejamā datu bāzē un atrast potenciālos preču zīmju pieteicējus, tā mēģinot iegūt uzticēšanos un izspiest naudu. Publiskajā tajā datu bāzē ir redzamas arī adreses sarakstei, juridiskās adreses. Graube atzīst, ka diemžēl neko nevar darīt.

Valsts policija izskatīja konkrētos gadījumus, taču kriminālprocesu neierosināja. Patentu valdi nevarot uzskatīt par cietušo, bet privātpersonu iesniegumus neesot saņēmuši. Tā kā neesot arī ziņu par cilvēkiem vai valsts, arī privātajām iestādēm, kas naudu būtu pārskaitījušas, neesot arī nozieguma.

Policijas pārstāvis Dairis Anučins sacīja, ka Valsts policijai nav informācijas, ka kāds būtu jau samaksājis un šo naudu faktiski atdevis.

"Tai pašā laikā, protams, Valsts policija ir ņēmusi vērā šo Patentu valdes sniegto informāciju. Tā ir fiksēta un, ja ir kāds preču zīmes īpašnieks, kurš šādā veidā naudu ir pārskaitījis, tad viņš noteikti šajā gadījumā var vērsties policijā, un policija šajā gadījumā vērtēs konkrēto situāciju," paskaidroja Anučins.

Policija krāpšanu nesaskata, bet ar šādu atbildi nav mierā par Patentu valdi atbildīgā Tieslietu ministrija. Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska uzsvēra, ka ministrijā ir grūti izprast motivāciju, kāpēc policija nesaskata noziedzīga nodarījuma pazīmes.

"Tas izskatās pēc krāpšanas," teica Gratkovska. "Tas nav kriminālpārkāpums, tas ir jau mazāk smags noziedzīgs nodarījums. Šis pants par krāpšanu nav starp tiem pantiem, kur likums prasītu personas pieteikumu jeb iesniegumu. Tikko kā policijai ir zināms, ka ir noticis šāda veida nodarījums jeb ir aizdomas, ka kaut kas tāds ir noticis, policijai ir pienākums kriminālprocesu uzsākt."

Tieslietu ministrijas ieskatā, ar brīdinošu informāciju Patentu valdes mājaslapā un birojā ministrija esot darījusi jau visu iespējamo, lai problēmu novērstu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt