Prasību pēc Covid-19 testa ieceļotājiem apstrīdēs ST; LU profesore – noteikumi ir labi pamatoti

No 15. janvāra, ieceļojot Latvijā, visiem iebraucējiem papildu “Covidpass.lv” anketai būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, kas veikts ne vēlāk kā 72 stundas pirms ieceļošanas Latvijā. Šāda prasība ir izraisījusi arī neapmierinātību, un doktorante no Londonas plāno to apstrīdēt Satversmes tiesā.  Tikmēr Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena norāda, ka šoreiz valdība ir devusi labu pamatojumu, kāpēc tā ir izvēlējusies šādu līdzekli.

ĪSUMĀ: 

  • Latvijas doktorante Londonā Jolkina: Prasība pēc testa liedz ieceļošanu.
  • Doktorantūras studente: Ieceļotāji neveicina slimības izplatību Latvijā.
  • Doktorante: Daudzās valstīs testi nav viegli pieejami un ir dārgi.  
  • Valdība norāda: Šāds regulējums no 15. janvāra būs arī Igaunijā un Lietuvā.
  • LU asociētā profesore Olsena: Noteikumiem ir labs pamatojums.
  • Profesore: Tas nav noteikts ceļošanas aizliegums. 
  • Olsena: Gada laikā MK darbā ir uzlabojumi.
  • Olsena: Diskusijas par cilvēktiesībām kļuvušas aktuālākas.
  • Olsena: Iedzīvotājiem ir tiesības noteikumus apstrīdēt.
  • Savu sūdzību Satversmes tiesā ir plānojusi iesniegt arī Jolkina.

Kādā ierakstā sociālās saziņas vietnē “Facebook” Londonas Karalienes Mērijas universitātes Eiropas Savienības un starptautisko tiesību doktorante Aleksandra Jolkina pauda savu sašutumu sakarā ar jaunajiem noteikumiem par prasību pēc negatīvā Covid-19 testa ieceļotājiem. Pēc Jolkinas domām, šāda prasība pārkāpj Satversmi un Eiropas cilvēktiesību konvenciju, kas aizliedz valstīm liegt saviem pilsoņiem ieceļot to teritorijā. Jolkina atgādina, ka cilvēktiesību ierobežošana ir pieļaujama tikai īpašos gadījumos un tiem ir jābūt samērīgiem. Viņasprāt, jauno ierobežojumu gadījumā tā nav.

Prasību pēc Covid-19 testa ieceļotājiem apstrīdēs ST; LU profesore – noteikumi ir labi pamatotiUģis Lībietis

“Priekšstats, ka ieceļotāji no ārzemēm būtiski veicina infekcijas izplatību Latvijā, vienkārši neatbilst patiesībai. Tā tas varbūt bija pavasarī, taču šobrīd vīruss ir iekšā valstī un situācija Covid-19 izplatības ziņā Latvijā ir daudz sliktāka nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Otrkārt, aizliegums iebraukt bez testa skar ļoti plašu cilvēku grupu – faktiski visus Latvijas valstspiederīgos, kas pašlaik atrodas ārzemēs. Latvijas valsts pēc būtības pieņem, ka visi valstspiederīgie, kas atrodas ārpus valsts, ir slimi ar Covid-19 un liek viņiem pierādīt pretējo. Taču tas tā nav.

Treškārt, testi ir jāuzrāda ieceļotājiem no pilnīgi visām pasaules valstīm – pat, ja tajās vīrusa izplatība ir ļoti zema vai vispār nav konstatēts Covid-19,” norādīja Jolkina.

Viņa pauda, ka iespējas veikt testus arī ne visās valstīs ir vienādas. Daudzās Eiropas Savienības valstīs šie testi maksā no aptuveni 40 līdz pat 150 vai 200 eiro, turklāt līdz testēšanas vietām var nākties braukt pat līdz tūkstoš kilometriem. Šāda laika un naudas resursu tērēšana, viņasprāt, ir nesamērīga. Tieši tāpēc valdībai būtu jāpierāda, ka tās izsludināto mērķi ierobežot vīrusa izplatību nav iespējams panākt ar citiem, cilvēktiesības tik ļoti neierobežojošiem līdzekļiem.

“Ja kādam ir iespaids, ka tagad cilvēki joprojām masveidā brauc uz Latviju tūrisma braucienos, izklaidēties vai tāpēc, ka viņam citu nav ko darīt, tas ir muļķīgi, tas ir absurds. Cilvēki šobrīd, protams, saprot, kāda ir situācija. Neviens nebrauks, neceļos un nepirks dārgās biļetes, kas ir dārgākas nekā iepriekš, ja viņam nebūs nopietns iemesls. Daudziem ir veci, slimi radinieki, par kuriem ir jārūpējas, daudziem ir ārkārtas situācijas, bēres, piemēram. Vienkārši neļaut šiem cilvēkiem iebraukt un padarīt viņus par otrās šķiras pilsoņiem tikai tāpēc, ka viņiem nebūs naudas testam, tas ir, protams, nesamērīgi,” uzsvēra Jolkina.

Jolkina arī aicina Latvijas valdību ņemt piemēru no kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas, kur testu ir iespējams veikt, ierodoties valstī.

Igaunijā, piemēram, ieceļošana ir ļauta visiem valsts pilsoņiem un rezidentiem neatkarīgi no tā, vai viņiem ir vai nav slimības simptomu. Savukārt Lietuvā ir nepieciešams 12 stundu laikā pēc ieceļošanas valstī reģistrēties Nacionālajā sabiedrības veselības centrā.

Kā teikts Satiksmes ministrijas mājaslapā, no 15. janvāra līdzīgs regulējums gan stāsies spēkā arī Igaunijā un Lietuvā.

Turklāt tiek uzsvērts, ka ir darīts viss iespējamais, lai ieceļošana netiktu liegta nevienam un nekādos apstākļos.

Šim viedoklim piekrīt arī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena.

“Manā ieskatā, valdība, un šis ir tas pozitīvais piemērs, ir devusi tādu labu pamatojumu, kāpēc tā ir izvēlējusies šādu līdzekli. Ir norādīti gan tie riski, kas ir saistīti ar ceļošanu, gan arī tie dati par to, cik mums ieceļojušie cilvēki pēc tam ir saslimuši un ko tas mums rada.

Nākamais – šeit nav noteikts ceļošanas aizliegums. Un tas ir skaidri norādīts, ka ceļošanas aizliegumi, kādi bija martā, nebūtu piemērotākais līdzeklis.

Šeit ir ierobežojumi attiecībā uz cilvēkiem, kuri grib ceļot ar pasažieru transporta līdzekļiem. Viņiem ir jānorāda trīs dienu vecs Covid-19 negatīvs tests. Te pat nav noteikts, ka viņiem ceļošanas brīdī jābūt Covid-19 negatīviem,” norādīja Olsena.

Olsena arī uzsvēra, ka nevarētu būt runa par to, ka ieceļošana valstī būtu liegta pilnībā, jo, piemēram, ar personisko transporta līdzekli valstī ieceļot drīkst pat Covid-19 slima persona.  

Jolkina gan norāda – tests ir nepieciešams jebkurā gadījumā, tāpēc šī prasība tomēr ir nesamērīga.

Runājot par dažādām likumu un ierobežojumu interpretācijām, jāatzīst, ka, piemēram, Vācijā līdz šim ir saņemti vairāk nekā seši tūkstoši dažādu sūdzību par varas iestāžu pieņemtajiem lēmumiem. Daudzos gadījumos tiesas steidzamības kārtā šādas likumu normas pārskata un stājas spēkā jau uzlabotā lēmumu versija. Tieši tāpēc arī sabiedrība daudz apzinīgāk ievēro šos ierobežojumus un saslimstības rādītājus izdodas mazināt.

Solvita Olsena ir pārliecināta, ka pēdējā gada laikā arī Latvijas valdības darbā ir vērojami uzlabojumi un arī diskusijas par cilvēktiesību ievērošanu ir kļuvušas aktuālākas.

“Par cilvēktiesībām un cilvēku brīvībām šajā laikā, vismaz no mana skatu punkta, runā diezgan daudz. Un, manā ieskatā, tas ir labi.

Jo runāt par mūsu tiesībām dzīvot brīvā un demokrātiskā valstī un vienlaikus neapdraudēt citus ar savu rīcību, tas ir ļoti produktīvi. Jo tā ir mūsdienu dzīves vajadzība. Infekcijas slimības ir bijis  sabiedrības apdraudējums jau visos laikos. Diskusija par to, ko valdība drīkst darīt, ja infekcija izplatās tādā apmērā, kā tas notiek šobrīd, mums nekad nav bijusi vajadzīga. Jo mēs esam dzīvojuši ļoti mierīgos apstākļos. Bet tas, ka mēs par to apspriežamies, tas ir ļoti labi,” sacīja Olsena.

Pēc profesores Olsenas vārdiem, valdība gada laikā ir ievērojami progresējusi, sagatavojot dažādus noteikumus, jo savulaik ir bijis iespaids, ka pirmie ierobežojumi tika apstiprināti bez jebkādas analīzes.

Olsena arī norāda, ka valdībai cilvēktiesību ierobežošana ir rūpīgi jāpierāda, bet iedzīvotājiem, ja viņi ar šādiem lēmumiem nav apmierināti, ir tiesības tos apstrīdēt.

Savu sūdzību Satversmes tiesā ir plānojusi iesniegt arī Aleksandra Jolkina.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt