"Esmu invalīda asistente pirmās grupas invalīdam, kurš saņem aprūpes pabalstu, " saka Bērnu un jauniešu invalīdu biedrības „Cerību sala” priekšsēdētāja Aija Kvēpiņa. Kopš septembra viņai un daudziem citiem invalīdu aprūpētājiem Latvijā klāt nākusi vēl viena rūpe un uzdevums – pierādījumu vākšana.
Oktobrī Jēkabpilī sociālie dienesti pēkšņi paziņoja, ka 1. grupas invalīdu asistentiem vairs netiek maksāts par invalīda pavadīšanu, ja netiek uzrādīti apliecinoši dokumenti, piemēram, iepirkšanās čeki, kuros norādīts invalīda vārds, uzvārds, personas kods. Savukārt pastaigas 1.grupas invalīdiem, kas saņem kopšanas pabalstu, vispār vairs nepienākas, jo neviens parkā neapliecinās, ka asistents ar invalīdu tur tiešām bijis.
Mums ļoti daudz ir vajadzīgs svaigs gaiss. Mēs ļoti daudz ejam staigāt uz pludmali, mežu, bet par katru no šiem pasākumiem mums prasa apliecinājumu. Priedes ir mēmas, viņas neko nevar apliecināt. Eju klāt cilvēkiem un jautāju - lai viņi parakstās. Viņi mums prasa - ko jūs par mums ņirgājaties? Tāpat kapu kopšana - es nevaru piecelt mirušos," saka Kvēpiņa.
Problēmas nav tikai Jēkabpilī, līdzīgas vēstules saņemtas vairākās citās pašvaldībās un pieaugošās prasības asistentiem nav nekāds pārpratums, uzsver Daugavpils novada Sociālās nodaļas vadītāja Anita Jegorova. "Mums ir jānosaka konkrēts mērķis, īpaši tur, kur runa ir par neregulārajiem pasākumiem, nodrošināt kontroli un nodrošināt atskaiti par šiem pasākumiem, kuri ir apmeklēti. Tas nozīmē, ja valsts maksā, tad esi tik laipns un piestādi tos dokumentus, kas pierāda, ka to naudu esi izmantojis," teica Jegorova.
Satraukumam augot, diskusiju par šiem jautājumiem rīkoja invalīdu biedrībā "Apeirons", kur skaidrot prasības tika aicināta Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Kā viņa norāda, ir risks, ka Valsts kontrole (VK) varētu uzskatīt asistentiem izmaksāto naudu kā nelietderīgi iztērētu, ja visi dokumenti pašvaldībās nebūtu kārtībā. Turklāt asistentu programmā esot vēl papildus riska faktori. "Ja mēs skatāmies no VK viedokļa, tad mums ir ļoti liela riska zona - 79% saņēmēju ir invalīdu radinieki," skaidro Jaunzeme.
Katra pašvaldība nu risina šo problēmu savā veidā. Piemēram, Daugavpils pārskatījusi visu 30 novada 1. grupas invalīdu dokumentāciju, skaidro Anita Jegorova. "(..) Mēs, piemēram, panācām to, ka veikalā varēs uzspiest zīmogu, ka patiešām tajā ir būts," sacīja Jegorova.
Tik un tā daudzi invalīdi esot atteikušies no pakalpojuma saņemšanas tieši pazemojošās pierādījumu vākšanas dēļ, izskanēja "Apeirona" diskusijā. Jaunzeme gan uzsver, ka pašiem invalīdiem ne par ko nav jāatskaitās. "(..) Mēs apmaksājam jūsu asistentu un viņam būtu jārūpējas, lai pieradītu, ka ir bijuši ar jums (..)" teica Jaunzeme.
Tiesa, te nedrīkst aizmirst pirms mirkļa izskanējušo – dati rāda, ka no pieciem asistentiem, četri ir invalīda radinieki un rūpe par pierādījumu gādāšanu tik un tā paliek ģimenē.
Problēmu vēl asāku padara tas, ka šī pierādīšanas nasta īpaši smagi guļ uz pirmās grupas invalīdiem, kas saņem kopšanas pabalstu, citām invalīdu grupām pierādījumi jāvāc nav. Paši invalīdi un asistenti teic – kopšanas pabalsts sedz pakalpojumus mājās un dažādu higiēnas priekšmetu iegādi, savukārt ministrija teic – vispirms jāsaprot, kas ir kopšana.
Lai problēmu risinātu Jēkabpils Bērnu un jauniešu invalīdu biedrība „Cerību sala”, biedrība „Apeirons” un biedrība „Sustento” atklātā vēstulē aicina beidzot ministrijai ar sociālajiem dienestiem vienoties, kādas prasības tad ir jāpilda un atcelt pazemojošo normu par pierādījumu vākšanu.
Patlaban parakstu vākšana notiek ļoti aktīvi, un līdz šim pāris dienās parakstījušies jau vairāki desmiti cilvēku – invalīdi un viņu asistenti, kā arī citi sabiedrības pārstāvji.
