Likums „Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam” no 15. novembra paredz deputātiem iegūt Covid-19 sertifikātu par vakcināciju vai pārslimošanu. Līdz šim datumam vakcinācija bija jāuzsāk arī valsts un pašvaldību iestādēs un to kapitālsabiedrībās strādājošajiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apkopoja datus, ka vismaz kādam deputātam sertifikāta nebija domēs Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā, Rēzeknē, kā arī 16 novados, ieskaitot Cēsu, Ventspils, Alūksnes, Balvu novadus.
Sarežģīta situācija Jelgavas novadā
Vissarežģītākā situācija ir Jelgavas novadā, kur ārkārtas sēdē dome 17. novembrī lēma, vai apturēt pilnvaras mēra vietniekam Andrim Ozoliņam no Latvijas Zaļās partijas, Irinai Dolgovai no „Saskaņas” un Gundaram Liepam no Nacionālās apvienības.
Apspiežot pilnvaru apturēšanu vicemēram Ozoliņam, novada mērs Ziedonis Caune (Latvijas Zemnieku savienība) saņēma pārmetumus par sēdes sasaukšanu neatbilstoši procedūrai. Todien Ozoliņam atcēla deputāta pilnvaras un secināja, ka, uzrādot Covid-19 sertifikātu, viņš varētu atgriezties vicemēra amatā.
„Tamdēļ, ka viņš nav deputāts un nevar pildīt savus pienākumus. Es nezinu, kad un vai Ozoliņa kungs atnesīs sertifikātu par potēšanos. Man ir vajadzīgs cilvēks, kurš strādā tajā jomā!” pauda Caune.
Šīs un arī nākamās sēdes sasaukšanu pēdējā brīdī pārmeta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, liekot lemt atkārtoti. Tāpēc Jelgavas novada dome šonedēļ atkārtoti skatīja šo deputātu pilnvaru atcelšanu. Deputāte Dolgova pa šo laiku jau uzrādījusi Covid-19 sertifikātu, savukārt pašvaldības deputātu kvoruma trūkuma dēļ jau atkal atlika jautājumu par Ozoliņa un Liepas atstādināšanu.
Ozoliņš, vaicāts par Covid-19 sertifikāta neesamību, sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka nav antivakceris. Šāds apzīmējums degradējot un sašķeļot sabiedrību. Lai gan daudzas pasaules valstis plašā vakcinācijā saredz izeju no Covid-19 krīzes, Ozoliņš savu atsacīšanos saņemt poti pret šo saslimšanu pamato ar nepietiekamo informāciju par šo procesu.
„Medikamentu lietošanai ir jābūt pamatotai, un vakcīnas arī ir medikaments. Šādu loģisku pamatojumu, kurā nav raustīšanās, informāciju, kas nemainās katru nedēļu, neesmu saņēmis. Arī plašāka sabiedrība nav to saņēmusi. Tas ir iemesls, kāpēc sabiedrība [vakcinācijai] pakļaujas tikai un vienīgi ar spiediena metodēm, ierobežojumiem,” sacīja Ozoliņš.
Iespējamo attālināšanos no darba domē Ozoliņš pamatoja ne tikai ar apsvērumiem par vakcīnām. Viņš skaidri norādīja uz vilšanos Jelgavas novada domes darbā. Būdams mēra vietnieks, Ozoliņš neesot spējis aizstāvēt iepriekš apspriestas konkrētas idejas, bet turpmākos lēmumus vēl nekomentē.
„Redzu, ka daudzi jautājumi, par kuriem bijām vienojušies, piemēram, brīvpusdienas skolēniem visā Jelgavas novadā, tiek vienkārši noņemti no darba kārtības. Ja pietrūkst finanšu resursu, tas ir saprotami, bet par to ir jābūt diskusijai. Man nav pieņemami, ka jautājumu vienkārši izņem no darba kārtības. Tas ir absolūti nedemokrātisks un neradošs process. Tad ir divi varianti: nomainīt priekšsēdētāju vai aiziet pašam,” sacīja Ozoliņš.
Ministrija: Process varēja būt vienkāršāks
Situācija ar Covid-19 sertifikātiem vietvarās atšķiras. Valkas novadā nebija jālemj par izmaiņām domē, jo vakcīnu nesaņēmušais deputāts pārslimojis Covid-19. Dienvidkurzemes novadā pēc 15. novembra starplaikā līdz nākamajai sēdei vakcīnu saņēmuši visi deputāti.
Līvānu novada domē vakcinācijas sertifikāta nebija divām deputātēm, bet viena no viņām līdz tā iegūšanai domes darbā nevarēja piedalīties apmēram nedēļu. Dome lēma uz šo īso laiku viņu no amata neatstādināt.
Šis process varētu būt vienkāršāks, atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis, kurš vienlaikus ir arī Jelgavas novada domes deputāts no partijas „Latvijas attīstībai”.
„Smagnējs regulējums tādā ziņā, ka domei par katru gadījumu ir jālemj.
Normāli būtu, ka, neuzrādot sertifikātu, deputāts vienkārši nevarētu piedalīties sēdē. Taču Saeima tā ir lēmusi. Sekojam līdzi, lai pašvaldības to ievēro. Protams, ka valsts un pašvaldību pārvaldē jārāda piemērs, ka valsts īstenotā politika ir pareiza, tāpēc jābūt pirmajās rindās. Ja pret to iebilst, varbūt nav jāstrādā pašvaldībā,” pauda Lasmanis.
Eksperts: Deputāta statuss prasa rādīt piemēru
Deputāta statuss nav privilēģija, bet pienākums, kuru pildot jārāda piemērs plašākai sabiedrībai – tā apsvērumus par pienākumu vakcinēties pret Covid-19 komentēja konstitucionālo tiesību eksperts, Latvijas Universitātes docents Jānis Pleps. Viņš uzsvēra, ka šī ārkārtējā situācija un likumā noteiktās prasības ir gadījums, kad kolektīvās intereses pārvarēt epidēmiju liekamas augstāk par personīgajām interesēm. Izņēmums būtu vienīgi ārstu konsilija lēmums personai nevakcinēties.
„Covid-19 infekcija ir parādījusi, ka tā ir mainīga. Valstij un sabiedrībai ir jāspēj tam pielāgoties un meklēt risinājumus, kā kopīgi tikt ar to galā. Un diemžēl tas ir tiesu uzdevums – raudzīties, vai ir tas līdzsvars starp atsevišķu cilvēku brīvību un sabiedrības kopējām interesēm.
Tātad pirmais vērtētājs ir likumdevējs, kas nosaka rāmi, un pēc tam vēl tiesas, kas to pārskata un pieskata,” skaidroja Pleps.
Vienlaikus vēl saglabājas jautājums, cik daudz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību darbinieku zaudēs darbu Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ. Līdz šim neviena pašvaldība ministrijā nav vērsusies ar trauksmes ziņojumiem par darbinieku akūtu trūkumu. Atstādināto pienākumus uztic citiem darbiniekiem.
Tomēr publiskie zināmie skaitļi ir lieli. Piemēram, Daugavpils pašvaldības iestādēs atstādināti 97 darbinieki bez Covid-19 sertifikāta, bet Jelgavas novadā vismaz 80 no 2000 darbiniekiem šis būšot iemesls darbu neturpināt. Precīzus datus par bez darba palikušajiem pašvaldību un valsts iestādēs strādājošajiem gaida pēc 15. decembra, no kura strādāt varēs tikai Covid-19 sertifikātu ieguvušie.
KONTEKSTS:
Saeima nolēma, ka no 15. novembra parlamenta un pašvaldību deputātiem ir prasība vakcinēties pret Covid-19. Pašvaldību deputātiem bez sertifikāta par vakcināciju vai izslimošanu tiek apturētas deputātu pilnvaras. Pēc vakcinācija darbā iespējams atgriezties.
Iepriekš ziņots, ka no 758 pašvaldību deputātiem vakcināciju pret Covid-19 nav sākuši vismaz 19, bet lielākajai daļai jeb 696 domnieku ir Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.