40 procenti Latvijas bērnu un jauniešu internetu lieto ik dienu, turklāt to izmanto aizvien jaunāki lietotāji. Ceturtdien, 28.janvārī, Eiropas datu aizsardzības dienā Eiropas Savienības mājā Rīgā notika diskusija par bērnu un pusaudžu virtuālās dzīves ceļiem un neceļiem un iespējām aizsargāt savus datus internetā.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas psiholoģe Agita Alksne stāstīja, ka “šogad bija nopietni gadījumi, kad bērni sūtīja kailfoto, pieauguši cilvēki izmantoja šos materiālus bērnu šantažēšanai, viņi tika aicināti uz tikšanos klātienē – pastāv ļoti augsts risks”.
Šobrīd izstrādāta jauna Eiropas Savienības datu aizsardzības regula, kas nosaka, ka bērniem līdz 16 gadiem, bet atsevišķās valstīs arī līdz 13 gadiem, būs nepieciešama vecāku atļauja, lai darbotos sociālajos tīklos.
Tieslietu ministrijas Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļas vadītāja Jekaterina Macuka skaidro, ka nepilngadīgi bērni neapzinās, kādu informāciju viņi ieliek sociālajos tīklos, piemēram, “par to, ka mamma nopirkusi jaunu mašīnu vai mēs braucam ceļojumā, un tas nozīmē, ka māja ir brīva, kur var ienākt laupītāji”.
Jaunā datu aizsardzības regula varētu stāties spēkā šovasar.
“Līdz ar to vecāki sekos līdzi, kurā sociālajā tīklā bērns reģistrēts. Būs jautājumi sociālo tīklu pārvaldītājiem, kā var to nodrošināt. Pārvaldītājiem būs jārada tāds rīks [uzzināt], vai ir piekrišana vai nav,” stāstīja Macuka.
To, ka bērnu darbošanās internetā Latvijā ir sāpīga tēma, apliecina arī daudzo vecāku vēršanās pēc padoma Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā. Tikai par šo tēmu vien pērn saņemti 800 telefona zvani.
