Tie, kas ar pasažieru prāmi, piemēram, uz Stokholmu, devušies regulāri, stāsta, ka ar drošības pārbaudēm nav nācies saskarties. Ja biļete izdrukāta jau iepriekš, kāpjot uz klāja, pat pase nav jārāda, par bagāžas kontroli nerunājot.
Salīdzinot ar aviokompāniju klientiem, prāmja pasažieriem ceļojuma sākums un beigas paiet daudz rāmāk un bez aizkavēšanās drošības kontroles dēļ.
“Es tieši par šo jautājumu iedomājos, mēs ar ģimeni, ar mazu bērnu braucām, kontroles pilnīgi nekādas nav, saka prāmja pasažieris Vijars. Viņaprāt, arī prāmja pasažieriem vajadzētu tikpat stingru kontroli kā lidostās.
“Laikam, ja par drošību domā, vajadzētu lielāku pārbaudi,” piekrīt prāmja pasažiere Valentīna.
“Lidostās salīdzinoši ir daudz izteiktākas šīs drošības pārbaudes acīmredzot, jo aviotransports tiek vairāk izmantots terora mērķiem. Es braucu ar prāmi uz Stokholmu, zinām, ka Stokholmā arī nesen bija terorakts un šis nepatīkamais notikums, es izteiktas drošības pārbaudes nesajutu, kas man kā pasažieriem traucētu, bet, iespējams, ir atstrādāti riska momenti, lai mierīgo pasažieru plūsma netiktu traucēta,” spriež pasažiere Evita.
Tieši uz to norāda Valsts robežsardze – galvenais darbs esot ar informācijas sistēmu, kurā parādās pasažieru dati.
“Jāsaprot, ka Latvija ir vairāk kā tranzītvalsts nelegālajiem imigrantiem, bet Zviedrija ir viena no mērķa valstīm, attiecīgi, izejot no riska analīzēm un saņemtās informācijas, prāmjiem tiek piemērota imigrācijas kontrole. Intensitāte, biežums - tas ir atkarīgs tiešām no tās pašas saņemtās informācijas,” skaidro Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka vietnieks Geralds Indriķis.
“Ja tajā prāmī riska analīze ne par ko neliecina, nav informācija saņemta, un šajā laikā ir kādi izejošie kuģi, kuriem jāveic robežpārbaude, primāra būs robežpārbaude, un prāmja imigrācijas kontrole tiks mazāk intensīvi veikta vai vispār netiks veikta,” stāsta Indriķis.
Rīgas pasažieru termināls par drošības pārbaudēm atsakās runāt, uzsverot – kārtību, kādā tiek pārbaudīti prāmju pasažieri, nosaka Drošības policija. Uz to norāda arī prāmju operators “Tallink”.
“Šobrīd drošības līmenis galamērķa valstīs ir viszemākais, līdz ar to ir noteiktas darbības saistībā ar šo drošības līmeņa plānu,” norāda uzņēmumā.
Drošības policija rakstiskā atbildē skaidro, ka informācijas par riskiem, kuru dēļ vajadzētu pastiprināt drošības pārbaudes Rīgas pasažieru terminālā, neesot.
“Saskaņā ar Drošības policijas rīcībā esošo informāciju, pēdējos gados Eiropā nav notikuši teroristu uzbrukumi ostām, ostu iekārtām vai kuģiem, kā rezultātā Eiropas ostās nav tikuši ieviesti pastāvīgi pastiprināti drošības pasākumi. Saskaņā ar pieejamo informāciju, arī pēdējā teroristu uzbrukumā Stokholmā šī gada aprīlī pilsētas ostā netika ieviesti pastiprināti drošības pasākumi, jo ar esošajiem drošības pasākumiem bija iespējams pilnībā nodrošināt ostas, ostu iekārtu un kuģu drošību,” skaidro Drošības policija.
Valsts robežsardzē gan atzīst - pēc Eiropas Komisijas aicinājuma nelielas izmaiņas drošības sistēmā pēdējos gados tomēr ir veiktas, bet pasažieriem tās tikpat kā nav manāmas.
