Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Beidzas militārās mācības «Kristāla bulta»

Panorāma

Panorāma

Pozitīvo testu īpatsvars atkarīgs arī no tā, ko testē

Pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars Latvijā samazinās. Vai ir pamats priecāties?

Pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars pret visiem testētajiem Latvijas iedzīvotājiem pēdējo mēnešu laikā ievērojami samazinājies. Salīdzinot ar ziemas mēnešiem, tik zems saslimstības ar Covid-19 līmenis nav novērots vairākus mēnešus pēc kārtas. Vai ir pamats priecāties, un ar ko eksperti skaidro šādu lejupslīdi?

Covid-19 pozitīvo testu īpatsvars

  • decembris 9,6%
  • janvāris 8,8%
  • februāris 7,6%
  • marts (līdz 26.03.) 4,5%*

Avots: SPKC

Covid-19 pozitīvo testu īpatsvars uzrāda to, cik daudzi no visiem testētajiem iedzīvotājiem ir inficējušies ar koronavīrusu. To izmanto, lai noteiktu, cik plaša ir vīrusa izplatība sabiedrībā.

Pēdējo mēnešu laikā pozitīvo gadījumu īpatsvars ir lēnām sarucis. Marta rezultāti izskatās pat visai labi – līdz šodienai (ieskaitot) vidēji martā šis rādītājs nokrities līdz 4,5%.

No vienas puses, nostrādājuši ierobežojumi. Bet, no otras puses, testēšanā vairs vienīgais uzsvars netiek likts uz cilvēkiem ar simptomiem vai kontaktpersonām, bet arvien vairāk testē ar siekalu paraugiem, lai atrastu saslimušos bez simptomiem veselo pūlī: darba vietās, bērnudārzos un pat atsevišķās apdzīvotās vietās. Turklāt tos, kā arī antigēnu testus plāno izmantot arvien vairāk.

“Cilvēkiem šī infekcija var noritēt absolūti bez simptomiem vai šie simptomi var būt ļoti viegli. Arī, lai mēs būtu droši, uzsākot veikalu darbību, vai tur, kur cilvēki strādā viens pie otra, lai nebūtu gadījumu, kad cilvēks nesaka, ka viņš ir slims, ka viņam ir ožas zudums. Vienkārši, lai mēs nepieļautu infekcijas tālāku izplatību,” sacīja Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Tas maina arī testēšanas statistiku. Vēl janvārī un lielākoties arī februārī testēšana pamatā balstījās uz deguna un mutes dobuma iztriepēm. Bet jau februāra beigās un martā Covid-19 testēšanas statistikā izlīdzinās tas, cik daudz cilvēki pārbaudīti ar uztriepēm uz kociņiem un cik daudzi ar siekalu testiem. Marta sākumā siekalu testi izmantoti pat vairāk nekā mutes un deguna testi.

Veikto siekalu testu skaits nedēļā audzis no aptuveni 26 līdz 46 tūkstošiem.

Jo vairāk testu, jo vairāk pārbauda arī veselos cilvēkus. To skaidroja BIOR direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa: “Šobrīd būtiski mainās testēšanas stratēģija. Visi palielina jaudas. Visi grib būt droši, ka viņu kolektīvā nav aizdomīgu vai slimu cilvēku.

Tāpēc testēšana ir palielināta, bet tas nenozīmē, ka testē tikai slimos. Testē lielākoties veselus cilvēkus.”

Un tas ietekmē testu kopējos rezultātus, konkrēti – pozitīvo gadījumu īpatsvaru pret visiem cilvēkiem, kas nodevuši testu.

“Mums šobrīd mainās pieeja, tāpēc procents ir nokrities, bet pēc būtības 10% ir salīdzinoši daudz. Jo vairāk ir skrīnēti veselie cilvēki, jo kopējais cipars izskatās zemāks. Bet tā ir matemātika, tā ir statistika. Šis cipars neatspoguļo īsto, patieso ainu,” atzina Valciņa.

Covid-19 pozitīvo testu īpatsvars kopumā (februārī un martā):

  • Siekalu testi 1,5-2%
  • Nasofaringāli testi 10-12%

Avots: SPKC

Bet kāda ir patiesā aina?

Visās laboratorijās kopumā februārī un martā siekalu paraugos Covid-19 apstiprināts aptuveni diviem cilvēkiem no simta.

Bet ar uztriepju metodi pozitīvs izrādījies pat katrs desmitais cilvēks. Tas nozīmē, ka saslimstība ar Covid-19 aizvien ir augsta.

Un no tā secināms, ka pozitīvo testu īpatsvara kritumu var skaidrot ar to, ka arvien vairāk testē arī veselus cilvēkus. Bet starp personām ar simptomiem un kontaktpersonām Covid-19 joprojām atklāts salīdzinoši bieži.

Tāpēc epidemiologi atgādina, ka priecāties vēl ir pāragri.

“Mēs redzam, ka, piemēram, pozitīvo gadījumu skaits, ja mēs paskatāmies šo nedēļu, kas ir jaunākie gadījumi, tie tomēr turas virs 500. 24. datumā tie jau ir 700. 25.[martā] tie ir 600. Šodien atkal ir 600. Tā kā mums pastāvīgi tie pozitīvie, kas katru dienu tiek reģistrēti, protams, tas [rādītājs] mums šobrīd ir vēl augsts,” norādīja Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Arāja.

Turklāt jāņem vērā, ka arvien plašāk izplatās vīrusa jaunie, lipīgākie paveidi.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.

Savukārt pēc Lieldienām plānots ārkārtējo situāciju nepagarināt, vienlaikus atstājot spēkā virkni ierobežojumu. Valdība gan plāno ļaut pēc ārkārtējās situācijas strādāt visiem tirgotājiem, izņemot tos, kas darbojas tirdzniecības centros un netirgo pirmās nepieciešamības preces.

Made with Flourish

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt