Tas nozīmē, ka turpmākos trīs gadus ražot un izplatīt kūpinātu gaļu un gaļas produktus ar tradicionālām metodēm tikai savas valsts teritorijā varēs Latvija, Īrija, Spānija, Horvātija, Kipra, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija.
Savukārt kūpinātas zivis un zivju produktus ar tradicionālajām metodēm savas valsts teritorijā turpmākos trīs gadus varēs izplatīt Latvija, Īrija, Rumānija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija.
Gaļas un zivju kūpinājumu ražojumiem tāpat kā līdz šim, regulas prasības nosaka pieļaujamo benzopirēna normu līdz 5 mikrogramiem uz kilogramu.
„Šī ir pozitīva ziņa Latvijas gaļas un zivju kūpinājumu ražotājiem, tā nodrošinās, ka no tirgus nepazudīs produkti, kuri iegūti ar tradicionālām metodēm, tā neradīs negatīvu ietekmi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Dalībvalstīm, kurām piešķirta šī nacionālā atkāpe, būs jāturpina veikt monitorings un jāīsteno labas ražošanas programmas.
Komisijas regula par nacionālo atkāpi stāsies spēkā 2014. gada 1. septembrī, un tā tiks pārskatīta pēc trīs gadiem.
Latvijas ražotāji iepriekš vairakkārt pauda, ka produkti pēc iecerētajām jaunajām normām, zaudētu savu īpašo garšu un izskatu. Lai pārliecinātu Eiropu, ka Latvijā šiem produktiem ir jau tradicionāls gatavošanas veids un normas vajadzētu mīkstināt, kopā strādāja Zemkopības ministrija, uzņēmums” Bior”, Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija un citas institūcijas. Tika vākta informācija arī no pašiem ražotājiem.
Dalībvalstīm, kurām piešķirta šī nacionālā atkāpe, būs jāturpina veikt monitorings un jāīsteno labas ražošanas programmas.
