Portāla «Meduza» dibinātāja: Drošības dienests pārspīlē krievu žurnālistu darbības Latvijā draudus

Valsts drošības dienests (VDD) Krievijas mediju darbību uzsākšanu Latvijā saista arī ar izlūkošanas un informatīvās telpas drošības riskiem. Tikmēr krievu valodas portāla dibinātāja un ģenerāldirektore Gaļina Timčenko uzskata, ka Drošības dienests pārspīlē krievu žurnālistu darbības Latvijā draudus.

VDD jau iepriekš ir brīdinājis mūsu valsts augstākās amatpersonas, ka pastāv riski, Latvijā darbu sākot arvien vairāk Krievijas mediju uzņēmumiem. Dienests iepriekš rakstiskā skaidrojumā Latvijas Radio norādīja, ka vērtē informatīvajā telpā notiekošo kontekstā ar pašreizējo ģeopolitisko situāciju un Krievijas agresīvo karu Ukrainā.

Tagad VDD izvērsis skaidrojumu un norādīja, ka, dienesta vērtējumā, 

Krievijas neatkarīgo mediju Latvijā uzsāktā darbība, kas ir vērsta pret Putina režīmu, Krievijas varas iestādēm liks pievērst pastiprinātu uzmanību arī mūsu valstij, kā ietekmē varētu paaugstināties Krievijas pret Latviju vērsto izlūkošanas un informatīvās ietekmes aktivitāšu intensitāte.

Dienestā norādīja – ņemot vērā minēto, Krievijas mediju darbības uzsākšana Latvijā, pirmkārt, ir saistāma ar izlūkošanas riskiem. Tā kā šie mediju uzņēmumi un žurnālisti ilgstoši ir strādājuši agresorvalstī, nav izslēdzamas atsevišķu Latvijā darbību uzsākušo mediju vai to pārstāvju saites ar Krievijas specdienestiem, atzīmēja VDD. Tāpat iespējama pastiprināta Krievijas specdienestu interese par emigrējušo mediju darbībām Latvijā.

Otrkārt, Krievijas mediju pārstāvju ieceļošana Latvijā ir saistīta ar riskiem Latvijas informatīvās telpas drošībai, norādīja dienestā. Krievija gadiem ilgi ir īstenojusi mērķtiecīgus un sistemātiskus pasākumus informatīvās telpas un mediju darbības ietekmēšanai atbilstoši savām interesēm, līdz ar to pastāv risks, ka atsevišķu mediju un žurnālistu veidotajā saturā varētu tikt iekļauti pret rietumvalstīm, tajā skaitā Latviju, vērsti vēstījumi, atzīmēja VDD.

Tādēļ VDD sadarbībā ar Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kā arī citiem dienestiem veic pastiprinātu Latvijā no Krievijas un tās tuvākās sabiedrotās Baltkrievijas ieceļojošo ārvalstnieku kontroli, kā arī īsteno citus pasākumus identificēto risku mazināšanai Latvijas nacionālajai drošībai. VDD vērtējumā, patlaban ar riskiem ir saistāma jebkuras personas ieceļošana no minētajām valstīm, neatkarīgi no tās profesionālās piederības.

Tikmēr interneta portāla "Meduza" dibinātāja un ģenerāldirektore Timčenko intervijā Latvijas Radio pauda, ka drošības dienestu uzdevums ir brīdināt par draudiem, bet sabiedrības – draudu patiesuma novērtēšana. 

Timčenko: Drošības dienests pārspīlē krievu žurnālistu darbības Latvijā draudus

Latvijas Radio: Kāda ir jūsu reakcija uz Drošības dienesta paustajām bažām?

Gaļina Timčenko: Tas ir drošības dienestu uzdevums – redzēt un brīdināt par draudiem, bet sabiedrībai ir jānovērtē, vai šie draudi tiešām pastāv. Sliktākais, kas var notikt, ir uzticības zudums, konflikts un demokrātisko brīvību ierobežojumi.

Timčenko: Drošības dienests pārspīlē krievu žurnālistu Latvijā draudus
00:00 / 01:33
Lejuplādēt

Vai jūs saredzat, ka pastāv kādi draudi no krievu žurnālistiem?

No savas pieredzes varu teikt, ka Ārlietu ministrija ir izstrādājusi veidu, kā skrupulozi pārbaudīt katra patvēruma meklētāja biogrāfiju, tāpēc drošības dienesta paustās bažas uzskatu par pārspīlētām. Visi iebraukušie ir zināmi cilvēki, nejaušu garāmgājēju šeit nav.

Kā ir strādāt krievu žurnālistiem aizdomu apstākļos?

Mani personīgi neviens netur aizdomās, esmu labi zināma un šeit strādāju jau astoņus gadus. Drošības dienesti vienmēr būs satraukti, bet vēlreiz gribu atgādināt, ka ir likumi un ir demokrātiskas vērtības, tai skaitā vārda brīvība, par kuru mēs šeit cīnāmies. Atgādināšu, ka Putins iesāka tieši ar žurnālistu turēšanu aizdomās un viņus sāka apklusināt. Mums nevajadzētu iet Putina ceļu.

KONTEKSTS:

Latvijas Radio vēstīja, ka kopš Krievijas sāktā kara uz Latviju no agresorvalsts ir emigrējuši vairāk nekā 200 Krievijas žurnālistu un 23 mediju organizācijas. Daļa no tām arī oficiāli sākušas darbu no Rīgas, lai turpinātu informēt Krievijas sabiedrību arī par notiekošo karu Ukrainā, ko darīt Krievijā vairs nav iespējams tur pieņemto likumu dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt