Politologu viedokļi atšķiras, vai jāvērtē politiskā atbildība «ABLV Bank» krīzē

Lielākā daļa ASV uzskaitīto «ABLV Bank» pārkāpumu ir bijuši Latvijas regulatora redzeslokā, un pret banku ir vērstas sankcijas. Taču tas esot bijis viss, ko uzraugs varējis darīt. Tā par savu atbildību bankas krīzē izsakās Finanšu un tirgus kapitāla komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Viņš uzsver, ka naudas atmazgāšanas apkarošanā komisija ir tikai viena no daudzām iestādēm.

 

Ar pārmetumiem nesteidzas arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība), kura vadībai sestdien pauda savu uzticību. Komisijas darbs pēdējā laikā esot bijis precīzāks un profesionālāks nekā iepriekšējos gados. Tomēr ministrija aicinās Saeimu sniegt savu vērtējumu par to, cik precīzi komisija spēj novērtēt, piemēram, banku riskus.

Finanšu ministrei un premjeram būtu jāpaskaidro, kā tas bijis iespējams, ka esam nonākuši situācijā, kad ASV valdības paziņojumi un no tiem izrietošās konsekvences diezgan pamatīgi iedragā mūsu banku sektora reputāciju. Tā saka politologs Ivars Ījabs, aicināts vērtēt politiķu atbildību notikušajā. Viņš gan uzskata, ka ne finanšu ministre, ne premjers nav maināmi.

 

"Nedz premjers, nedz finanšu ministre šajā laikā pirms vēlēšanām tīri praktisku apsvērumu droši vien nebūtu maināmi. Bet nu ir skaidrs, ka kaut kas tur laikam nav bijis kārtībā. Jautājums, vai kādam tur nebija kaut kas jādara mazliet agrāk.

Saprotu, ka ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, un tā ir viņu primārā kompetence, bet nu ir reizes, kad acīmredzot politiķiem ir jāuzņemas iniciatīva, kas līdz šim nav noticis."

Tikmēr politoloģe Ilga Kreituse uzskata, ka par politisko atbildību ir pamats runāt jau pašlaik. Turklāt notikumos ap banku sektoru viņas ieskatā vainīgi ir cilvēki, kas valstī atbild par finansēm. Kreituse sagaidītu finanšu ministres demisiju, gan atgādinot, ka atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvijā demisija nav pieņemta kā politiskās atbildības veids.

 

"Vainīgi ir tie cilvēki, kas atbild par finansēm Latvijas valstī.

Politiskā atbildība parasti Eiropā izpaužas caur demisiju. Latvijā demisija nav pieņemtais politiskās atbildības veids, jo vienmēr tiek atrasts attaisnojums, kāpēc tam nav jānotiek.

Kā tas ir iespējams, ka valstī darbojas, Amerikas uztverē, gandrīz vai noziedzīga finansiālā struktūra? Tad ir jautājums, cik lielā mērā Latvijā finanšu sistēma ir neatkarīga un patstāvīga un pati var izdarīt secinājumus, lai nenonāktu šādā starptautiskā skandāla situācijā."

Kreituse arī norāda uz ministrijas līdzatbildību notikumos Latvijas Bankā un tās vadībā.

Latvijas finanšu nozarei plašas un kritiskas publikācijas velta arī pasaules mediji, apgalvojot, ka Latvijas varasiestādes gadiem ir pievērušas acis uz naudas atmazgāšanu.

Jau ziņots, ka pēc ASV paziņojumiem par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās bankai radās grūtības. Lai apturētu strauju līdzekļu aizplūšanu no bankas, FKTK svētdien, 18.februārī, pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukcijām nolēma uz laiku noteikt “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus. Tā kā ECB uzskatīja, ka šie ierobežojumus “ABLV Bank” nav atceļami, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu “ABLV Bank” klientiem.