“Spriedze ir jūtama. To arī parāda situācija, kad politiskajām partijām jāsaspringst. Tāda situācija, ka tikai trīs partijas stabili kāpj pāri 5% barjerai, nav bijusi. Tik švaka situācija pārējām partijām. Šādā situācijā partijas uzreiz saspringst,” komentē politologs.
Viņš pieļauj, ka nākamajā parlamenta sasaukumā varētu iekļūt daudz politisko spēku, bet ar mazu pārstāvniecību. “Tā ir viena bīstama tendence, kas var iznākt ārā, ja ir liels skaits ar partijām, kuras ir knapi pārkāpušas pāri 5%,” sacīja Rajevskis.
Pēdējos gados koalīciju veido 2-3 politisko spēku koalīciju. Savukārt, ja valdību veido krietni lielāks partiju skaits, tā esot parakstiski rīcībnespējīga: “Katrs ministrs velk uz savu pusi.”
Turklāt mazākas partijas pārsvarā cenšoties paiet nost no smagiem lēmumiem, jo tādos gadījumos viņi esot lielākie zaudētāji. “Lielās koalīcijās jātur prātā, ka tieši mazie spēki ir lielākie zaudētāji. Un tas var ieviest diezgan lielu stagnāciju mūsu politikā.”
Pētījumu centra SKDS aptauja, kas tapusi pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma, rāda, ka dati janvārī kopumā neliecina par būtiskām pārmaiņām, taču atsevišķām partijām kāpums vai kritums tomēr ir jūtamāks. Ja ņemtu vērā 5% barjeru un neizlēmušo balsis sadalītu proporcionāli izlēmušo balsīm, Saeimā iekļūtu piecas partijas – "Saskaņa", Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija un uz robežas – arī "Vienotība".
