Viņš sacīja, ka šajās vēlēšanās nebija īpaši lielu pārsteigumu, iznākums bija prognozējams pēc iepriekšējiem reitingiem, un Latvijas vēlētājiem kopuma šajās vēlēšanās bija divi vadmotīvi - ņemot vērā saspringto ģeopolitisko situāciju, cilvēki izvēlējās stabilitāti un negribēja pieļaut eksperimentus ar valsti, bet no otras puses cilvēki nebija īpaši priecīgi par iepriekšējās valdības darbību.
Vēlme pēc stabilitātes atspoguļojās vecās koalīcijas atbalstā, taču neapmierinātība ar valdības darbu atspoguļojās attieksmē pret valdošajiem politiķiem. Paradoksāli, taču šajās vēlēšanās par lielāko zaudētāju var uzskatīt „Vienotību”, norādīja Rozenvalds, jo tās līdere neiekļuva parlamentā, un kopumā partija saņēma „reizēm vairāk mīnusu”, nekā citi spēki.
Rozenvalds arī norādīja, ka „Vienotības” politiķu svītrošana no vēlēšanu sarakstiem šoreiz nav skaidrojama tikai ar to, ka viņi ir priekšplānā un ir redzami, „vēlētāji demonstrēja, ka nav apmierināti”.
Politologs sprieda, ka, iespējams, vēlētāji Āboltiņu ”izbrāķēja” arī ātruma pārkāpšanas skandāla dēļ. Tagad „Vienotība” noteikti mēģinās atrast partijas līderei kādu amatu, bet jautājums, cik tas būs leģitīmi un cik sabiedrība to būs gatava pieņemt.
Valsts prezidents Andris Bērziņš gan uzskata, ka bez Solvitas Āboltiņas, kura 12.Saeimas vēlēšanās saņēma daudz svītrojumus un neiekļuva jaunajā parlamenta sastāvā, partijas „Vienotība” būšana būtu daudz problemātiskāka.
Politologs tikmēr norādīja, ka „Vienotības” pozīcijas vājinās jaunais spēku samērs koalīcijā, jo abiem līdzšinējiem partneriem atbalsts pieauga, un nākamo valdību veidos „jaunā vecā koalīcija”, kurā attiecības ar partneriem būs savādākas.
Savukārt „Saskaņas” popularitātes kritumu, salīdzinājumā ar pašreizējo Saeimu, zaudējot septiņus mandātus, veicināja gan ārējie faktori un partijas ne vienmēr skaidrā pozīcija Ukrainas notikumu kontekstā un līgums ar Krievijas valdošo partiju „Vienotā Krievija”, gan arī vēlētāju iebiedēšana, ka „mēs tūlīt zaudēsim neatkarību”. Tas atstūma gan latviešu, gan krievu vēlētājus, turklāt partijas iespējas tikt valdībā ir nereālas.
Jau ziņots, ka 12.Saeimas vēlēšanās visvairāk mandātu ieguva „Saskaņa” – 24, otrajā vietā ir „Vienotība” – 23 mandāti. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ieguva 21 deputāta mandātu, kas ir par astoņiem mandātiem vairāk nekā iepriekšējā parlamenta sastāvā. Savukārt Nacionālo apvienību (NA) Saeimā pārstāvēs 17 deputāti, Latvijas Reģionu apvienību - astoņi un „No sirds Latvijai” – septiņi.
