Tāpat pirmā nedēļa sabiedrībai un potenciālajiem koalīcijas partneriem demonstrēja, kuriem politiskajiem spēkiem ir stiprāki un kuriem vājāki nervi.
Viņaprāt, politiķiem, kas uzņemas valdības veidošanas sarunas, ir būtiski izjust, kas potenciālajiem partneriem ir svarīgāk – sākotnēji izrunāt amatu sadalījumu vai darāmos darbus. Un tad būtu jāpielāgo sarunu stratēģija.
Šoreiz Jaunā konservatīvā partija ar potenciālajiem partneriem izrunāja vienreiz un nolēma, nosaucot iespējamo amatu sadali, iekārdināt citas partijas, pauda Rajevskis.
Politologs vērtēja, ka visiem trim Saeimas jaunpienācējiem – “KPV LV”, Jaunajai konservatīvajai partijai un “Attīstībai/Par!” – ir savi trumpji. Turklāt izskatās, ka partijas, kuras jau kādu laiku ir politikā, vienojušās, ka kādai no jaunajām partijām jāveido valdība, jo tas nesīšot pārmaiņas, ko vēlētāji grib, sacīja Rajevskis.
KONTEKSTS:
Pirmajā nedēļā pēc vēlēšanām Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns nāca klajā ar piedāvājumu veidot kopīgu valdību ar "KPV LV", "Jauno Vienotību", Nacionālo apvienību un "Attīstībai/Par!", piedāvājot arī pārraudzības jomas. JKP nevēlas sadarbosies ar līdzšinējo premjera spēku - Zaļo un Zemnieku savienību.
Dažas dienas vēlāk "Attīstībai/Par!" paziņoja, ka nepieņems JKP piedāvāto valdības modeli, tas vienbalsīgi nolemts apvienības valdes sēdē. Arī citas partijas nesteidz atbalstīt Bordāna valdības modeli, kritizējot par nepietiekamu darbu apspriešanu
Gatavību veidot valdību pauda arī “KPV LV”, kura tāpat kā JKP ieguva 16 vietas 13.Saeimā. Visvairāk mandātu – 23 – ieguva "Saskaņa", kura paziņoja, ka tai pienākas veidot valdību. Tiesa, neviens no pārējiem sešiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem nav gatavs ar to sadarboties.