Pašreiz valdības veidošanas procesā ir “aizdomas par strupceļu”, lai gan sācies viss bija cerīgi, partijas bija noskaņotas strādāt Kariņa valdībā, bet tagad, šķiet, ka process apstājies, un vienīgi vienas kandidatūras dēļ – “KPV LV” nostājas nemainīt savu izvēli pretēji Kariņa aicinājumam un virzīt Aldi Gobzemu iekšlietu ministra amatam.
Grūti saprast, vai tas ir taktisks manevrs, vai tā ir milzīga principa lieta, lai viņu paturētu valdībā, sacīja Ikstens.
Viņaprāt, viena iespējama izeja būtu Kariņam piekāpties, un, ja problēma ir tajā, ka Gobzemam vēl nav pabeigta pārbaude, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam, aicināt viņu par ministru un ļaut dienestiem strādāt, un, ja izrādīsies, ka pielaides nav, tad arī atgriezties pie šī jautājuma.
Ikstens atzina, ka arī kādas frakcijas šķelšana, lai iegūtu papildu balsis četru partiju valdībai - “Jaunajai Vienotībai”, Nacionālajai apvienībai, “Attīstībai/Par!”, Jaunajai konservatīvajai partijai bez “KPV LV”, kurām Saeimā ir 50 balsis no 100, - ir iespējamais scenārijs.
Politologs gan sprieda, ka tas šķelšanās var notikt nevis no ārpuses, bet no iekšpuses. Piemēram, “KPV LV” frakcija nav vienota, un nav izslēgts, ka nedaudz tālākā nākotnē tas varētu notikt, bet šobrīd ir grūti saprast spēku samēru šajā frakcijā, un šķelšanos scenāriju nevar izslēgt.
Trešais scenārijs būtu atgriezties pie sarunām ar Jauno konservatīvo partiju, kuras iepriekš stingri uzturēt “sarkano līniju” dēļ no koalīcijas sarunām izslēgtā Zaļo un Zemnieku savienība, un jautāt, vai JKP gatava tomēr pārskatīt savu pozīciju un tad “KPV LV” vietā valdībā nāktu ZZS.
Ikstens secināja, ka šajās koalīcijas sarunās partijas ir nepiekāpīgākas nekā pirms 10 gadiem, iepriekš politiskie spēki spēja piekāpties principa jautājumos, bija iespējams izveidot valdību, nebija nesaprotamu balsojumu Saeimā, nekavējās budžeta pieņemšana, jo stabilitātes vārdā partijas spēja vienoties.
KONTEKSTS:
Pašlaik valdību mēģina izveidot Saeimā vismazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Kariņš, kurš nav oficiāli aicināts veidot valdību. Kariņa kā iespējamā premjera vārds publiski izskanēja 11. decembrī pēc tam, kad izveidot valdību neizdevās ne Valsts prezidenta nominētajam Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam, ne Aldim Gobzemam no “KPV LV”.
Kariņš pirmdien, 17. decembrī, piedāvāja veidot piecu partiju koalīciju, ārpus tās atstājot Zaļo un Zemnieku savienību un "Saskaņu" un ministrijas dalot pēc tā sauktā paritātes principa jeb katrai partijai vienādu skaitu. Partijas piekrita un virzīja savus ministru amatu kandidātus, taču sarunas apstājās 20.decembrī, kad “KPV LV” izvirzīja iekšlietu ministra amatam Aldi Gobzemu, bet Kariņš paziņoja, ka nevēlas redzēt viņu valdībā šajā amatā. Savukārt “KPV LV” uzstāj, ka nevirzīs citu kandidatūru.
