Lai arī līdz šim "Saskaņa" līgumu ar Krievijas valdošo partiju "Vienotā Krievija" uzskatījusi par priekšrocību, tagad viens no tās līderiem Jānis Urbanovičs uzskata to par traucēkli.
„Es esmu vairākkārt teicis - ja mēs strādājam pie viena galda ar cita viedokļa paudējiem pret ārpolitiku Austrumos, tad, protams, šāds līgums nebūtu saglabājams, un mēs atrastu veidu, kā cieņpilni pārtraukt šīs attiecības, uzrunājot „Vienotās Krievijas” vadību, pasakot, kāpēc mēs to darām,” sacīja Urbanovičs.
„Saskaņas” līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs gan pagaidām ar šādiem paziņojumiem nesteidzas. Politologs Kārlis Dakšts neuzskata, ka galvenais kavēklis "Saskaņas" ņemšanai valdībā būtu līgums ar Putina partiju.
„Tās ir tikai tādas pāvu spalvas, tam pamatīgas nozīmes nav. Tur ir tikai viens arguments. Šāda līguma eksistence ļauj piezvanīt kaut kādam ierēdnim Maskavā un uzdoties par kaut kādu šeit lietu bīdītāju un kārtotāju,” uzskata Daukšts.
Pēc viņa domām, šādi argumenti tikuši izmantoti kā priekšvēlēšanu cīņas instruments. Tagad „Vienotības” premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma arvien atklātāk saka, ka „Vienotības” vēlētājs nesaprastu „Saskaņas” ņemšanu valdībā.
„Tā ir mūsu ilgstoša problēma, ka „Saskaņa” pat uzvarot nav vairākās valdībās iekšā. Bet es neredzu, ko teiktu „Vienotības” vai Nacionālās apvienības vēlētāji, ja redzētu, ka pēkšņi valdību veidosim ar „Saskaņu”. Man grūti iedomāties, ka šie vēlētāji to atbalstītu,” atzina Straujuma.
Tikmēr Daukšts norādīja, ka tik ilgstoši varas partijas nevar atļauties ignorēt lielas sabiedrības daļas vēlmes.
„Krievijas masu medijos redzu šo aso reakciju un tā ir uzbudinoša. Tai nav pamata, bet vēstījums ir skaidrs – „krievus atkal uzmeta”. Te nav demokrātijas. Tā ir tracināšana. Tāpēc, neko nerekomendējot, par to ir jādomā,” norādīja politologs.
Pats tik daudz apspriestais „Saskaņas” līgums ar Krievijas varas partiju sastāv no vienas A4 lapas un satur vispārējas frāzes par viedokļu apmaiņu un konsultācijām dažādās jomās.
Jau ziņots, ka pirmdien "Vienotība" un ZZS jau pavēstīja, ka nevēlas, lai koalīcijā būtu vēl kāda partija. Nacionālā apvienība gan iepriekš bija rosinājuši koalīciju paplašināt ar Latvijas Reģionu apvienību.
Jau ziņots, ka 12.Saeimas vēlēšanās piecu procentu barjeru izdevās pārvarēt un iegūt deputātu mandātus sešiem politiskajiem spēkiem, no kuriem divi parlamentā nav bijuši iepriekš pārstāvēti. Partija „Saskaņa” ieguvusi 24 deputāta mandātus, „Vienotība” – 23, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 21, Nacionālā apvienība (NA) – 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņus un „No sirds Latvijai” – septiņus, liecina provizoriskie rezultāti.
Pašreizējās valdošās koalīcijas politiķi jau sestdienas vakarā paziņoja, ka nākamās valdības kodols jāveido esošajām varas partijām – „Vienotībai”, Zaļo un Zemnieku savienībai un Nacionālajai apvienībai, taču nav izslēgta arī sadarbība ar politikas jaunpienācējiem Latvijas Reģionu apvienību.
