Partijas līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš ir iebildis pret divām šīs partijas premjera kandidāta Alda Gobzema idejām: sākumā kritizējis valdību ar Zaļo un zemnieku savienību, vēlāk iestājies pret nozares profesionāļu valdību. "KPV LV" pirmdien pulcēsies frakcijas un valdes kopsēdē, lai pārrunātu jautājumus saistībā ar valdības veidošanu.
"Artuss Kaimiņš ar Ati Zakatistovu ir bijuši kopā no pašiem pirmsākumiem, gājuši cauri visām grūtībām, kas ir bijušas partijas veidošanas procesā. Tad tādi „figuranti” kā Aldis Gobzems un Didzis Šmits parādījušies vēlāk, vismaz nosacīti redzamajā „KPV LV” apritē. Vai viņi nav „piecīši”, „sešīši”, kas parādās jaundibināmajām partijās, kas patiesībā ir pietiekami kompaktas, aktīvu cilvēku grupiņas, kas izmantojot politiskās partijas platformu un sniegtās iespējas, mēģina īstenot savu ar partiju nesaistītu politiku?" tā Ikstens.
Viens no vislabākajiem piemēriem ir „Olšteina sešinieks”. "Man sāk veidoties paralēles. Baumas klīst dažādas: vieni – ka izslēgt var Gobzemu, citi – ka izslēgt var Kaimiņu. Kas, protams, ir interesants jautājums: kam pieder nevis valsts, bet kam pieder šī partija. Paturpinot ilgspēlējošu motīvu Latvijas politikā. Atkal jau – kaut kādas šķelšanās sākas tajā brīdī, kad nosacīti latviskā partija grib veidot koalīciju ar „Saskaņu”," pauda politologs.
KONTEKSTS:
Aldis Gobzems no partijas “KPV LV” ir jau otrais premjera amata kandidāts, kuram prezidents divu mēnešu laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām uzticēja veidot valdību. Pirms tam izgāzās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna mēģinājums.
Gobzemam tika dots laiks līdz 10. decembrim, lai vienotos par valdības aprisēm. Sarunas sāka sešas no septiņām Saeimā iekļuvušajām partijām, jo no sadarbības ar “Saskaņu” tās atteicās jau pirms vēlēšanām. Drīz vien Gobzems no sarunām izslēdza “Attīstībai/Par!”, vainojot to aizmuguriskajā citas valdības veidošanā. Tad JKP kategoriski atteicās sadarboties ar Zaļo un Zemnieku savienību, bet Gobzems vēlējās redzēt ZZS valdībā.
7. decembrī Gobzems atsauca savu valdības piedāvājumu partijām un valdībā aicināja bezpartijiskus profesionāļus. Ja šāda valdība netiks apstiprināta, Gobzems lūgšot izsludināt ārkārtas vēlēšanas. Pēc tam “Jaunā Vienotība”, JKP un Nacionālā apvienība atzina, ka nevar turpināt sarunas par Gobzema valdību.
