Pēc viņa teiktā, tas, kas pēdējā laikā nācis gaismā saistībā ar ekonomikas ministra meklējumiem un ilggadējās bijušās partijas līderes Solvitas Āboltiņas izslēgšanu no "Vienotības", parāda to, ka lietas "Vienotībā" tiek kārtotas visai neprasmīgi un ka partija ir vāji organizēts spēks.
Rozenvalds uzskata, ka no malas ir grūti saprast patiesos iemeslus domstarpībām partijā. Taču skaidrs ir tas, ka to pamatā ir ieilgušas nesaskaņas partijā un nespēja sadarboties.
Viņš atzina, ka jezga partijā neietekmēs koalīcijas stabilitāti, bet ietekmēs pašu partiju. "Risks ir pašai "Vienotībai" – kā tā izskatīsies vēlētāju acīs [pirms nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām]," teica politologs.
Jau ziņots, ka iepriekš par „Vienotības” priekšsēdētāju ievēlētais Arvils Ašeradens nolēma nolikt ekonomikas ministra pilnvaras, lai atgrieztos Saeimā kā frakcijas vadītājs. Tas partijā raisīja domstarpības par pēcteci ekonomikas ministra amatā. Izskanējuši teju desmit kandidātu vārdi, no tiem īpaši izcelti četri.
Taču novembra sākumā “Vienotības” valde nolēma, ka Ašeradens tomēr paliks ekonomikas ministra amatā. Savukārt līdzšinējo Saeimas frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu nolemts izslēgt no partijas.
Āboltiņa partijas vadību vainoja frakcijas viedokļa ignorēšanā un pārmetumus par intrigām noraidīja. Viņa partijas ģenerālsekretāram Artim Kamparam pārmeta iespējamās intereses ekonomikas ministra izvēles procesā, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Iepriekš kļuva zināms, ka Āboltiņa drīzumā plāno aiziet no Saeimas un atgriezties darbā Ārlietu ministrijā.