Viņš norādīja, ka Rīgas samits iesāk jaunu procesu – Austrumu partnerība būs restartēta, un samits ievada šo procesu.
Daukšts atzina, ka sešas Austrumu partnerības valstis ir dažādas, tām ir dažādas intereses, un tās “nav savietojamas vienā blokā”, tām jāmeklē dažādas pieejas, un tāpēc Rīgas samits ieies vēsturē kā samits, kurā Austrumu partnerības programmu restartē. Jābūt jaunām idejām, kā šo sadarbību reorganizēt, uzsvēra Daukšts.
Savukārt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pauda, ka samitā nepieņems nekādus praktiskus grandiozus lēmumus, nebūs ieviesti bezvīzu režīmi, taču ir sperti soļi turpmākai sadarbībai.
Arī Daukšts atzina, ka vīzu režīms ir jūtīgs jautājums, jo vīzu režīma atvieglojumi tuvinās Austrumu partnerības valstu iedzīvotājus Eiropai, ļaus viņiem ceļot un strādāt Eiropas Savienībā (ES). Gruzijai pēc šī samita varētu būt vilšanas sajūta, ja tā nesaņems vīzu režīmu atvieglojumus uzreiz.
Gruzija, iespējams, cerēja, ka atvieglojumi vīzu režīmā mudinātu arī neatzīto separātisko republiku – Dienvidosetijas un Abhāzijas – iedzīvotājus izvēlēties Gruzijas pilsonību.
Cepurītis arī sacīja, ka samits parādīs Austrumu partnerībās valstīm un Krievijai, ka ES turpinās veidot un attīstīt sadarbību ar austrumu kaimiņiem, un to svarīgi dzirdēt gan šo valstu valdībām, gan sabiedrībai.
Jau ziņots, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības konferences laikā paziņojis - ja līdz gada beigām tiks izpildīti visi izvirzītie priekšnoteikumi, Ukraina un Gruzija nākamajā gadā var cerēt uz vīzu režīma liberalizāciju.
Samitā pulcējas gan ES, gan Austrumu partnerības valstu augstākās amatpersonas, lai pārrunātu partnerības programmas aktualitātes un izvērtētu panākto. 
