"Koalīcijas dzīvotspēja ir pagarināta, jo izskatījās, ka dome ir pietuvojusies zināmā mērā pašatlaišanai, un daudz kas atkarīgs no viņiem pašiem. Es domāju, ka viņiem vēl būs ļoti jāpiestrādā, lai pierādītu sava sadarbības modeļa ilgtspēju, jo viņiem priekšā ir sarežģīts process – pašvaldības budžeta apstiprināšana," teica politologs Rajevskis.
Rīgas domē budžeta sēdes komitejās paredzētas tikai nākamā gada janvārī, un pašlaik vēl nevar prognozēt, precīzi kad 2020. gada Rīgas pašvaldības budžetu izdosies pieņemt. Sagaidāmi smagi lēmumi.
"Es nebrīnīšos, ka šī budžeta procesā pēc 10 gadu naudas izdalīšanas pa labi un pa kreisi šogad izdevumus nevarēs tik ļoti audzēt un kādam tie arī būs jāsamazina. Tas, protams, radīs spriedzi koalīcijā.
Atcerēsimies, ka, piemēram, "Saskaņai" galvenā tēma ir tieši sociālie izdevumi un, es domāju, ka budžeta veidošanā grūtību gadījumā citi mēģinās no tā distancēties. Tas, protams, radīs spriedzi, kurš par to ir vainīgs un kā nu nobalsot par šīm lietām," sprieda Rajevskis.
Pēc politologa domām, ilggadējās atlaides sabiedriskajā transportā un citas sociālo izdevumu pozīcijas rīdziniekiem tomēr neatņems, taču jostu varētu nākties savilkt dažādiem pašvaldības departamentiem jaunu projektu īstenošanai. Papildu problēmas radīs arī jaunizveidotās koalīcijas pietiekami lielās pretrunas un atšķirības, ko pierādīja arī bloka "Rīgai" svārstīšanās pirms lēmuma par pievienošanos "Saskaņai" un GKR.
"Galvenā problēma ir šo trīs partneru dažādās dimensijas. "Gods kalpot Rīgai" milzīgs izaicinājums ir kļūt par autonomu, pašpietiekamu Rīgas partiju, jo līdz šim viņi ir labi spējuši dzīvot "Saskaņas" aizvējā. "Saskaņai" lielais izaicinājums būs mēģināt saglābt savu reitingu un nebūt tiem, kas uz savas ādas iznes visu vainu par to, kas ir noticis Rīgā. Savukārt blokam "Rīgai" ir īstermiņa problēma, kā maksimāli izmantot šo gadu līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām un, ja ļoti, ļoti paveicas, tad arī nostartēt nākamajās vēlēšanās," teica Rajevskis.
Vienlaikus papildu problēmas rada arī fakts, ka bijušie GKR un "Saskaņas" vadītāji Andris Ameriks un Nils Ušakovs atstājuši "lielas kurpes", kurās citiem iekāpt un spēt izpildīt viņu lomas ir grūti. Rīgas domē itin visās frakcijās pašlaik trūkstot spilgtu līderu, un pašlaik grūti nosaukt vairāk par diviem potenciāliem Rīgas mēra amata kandidātiem nākamajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā, atzina Rajevskis. Savukārt rīdzinieki vispirms vērtēs to, kā pašvaldībai veiksies ar iepirkuma organizēšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā un šī pakalpojuma nepārtrauktību.
KONTEKSTS:
Sarežģījumi Rīgas domes vadībā sākās pēc tam, kad maijā mēra amatu atstāja Ušakovs. Augustā "Gods kalpot Rīgai" pārstāvim Oļegam Burovam izdevās kļūt par Rīgas mēru.
Oktobrī iezīmējās nesaskaņas domes koalīcijā, un novembrī "Saskaņa" prasīja atsaukt no amatiem Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvjus, proti, no "Saskaņas" izslēgtos domes deputātus. "Gods kalpot Rīgai" pārtrauca sadarbību ar neatkarīgajiem deputātiem Rīgas domē, un dažas dienas vēlāk no vicemēra amata tika atbrīvots Vadims Baraņņiks. Tādējādi domes koalīcija palika mazākumā ar 28 no 60 balsīm.
Novembra beigās domē izdevās izveidot jaunu koalīciju ar partijas “Saskaņa”, “Gods kalpot Rīgai” un deputātu bloka "Rīgai!" deputātiem. Tas ļāva Burovam izturēt uzticības balsojumu. Domes otra priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts Druvis Kleins no deputātu bloka “Rīgai!”.
