Starp Rīgas domes atlaišanu un jauna domes sasaukuma vēlēšanām ir divi mēneši. Tik īss laiks politiskajām kampaņām rada atšķirīgu situāciju nekā citās vēlēšanās. “Tāds īss [priekšvēlēšanu] laiks rada iespēju uztaisīt pavisam “fake” ainu, un cilvēki var nepaspēt saprast, kas ir noticis,” sacīja Rajevskis.
Viņaprāt, priekšvēlēšanu laikā gaidāmas spraigas cīņas: “Mēs varam sagaidīt pilnīgi visu. Visi ir sajutuši asins garšu. Rīga ir liela, miljarda budžets visiem rada trīsas. Es domāju, ka būs izmantoti pilnīgi visi paņēmieni, sākot ar klajiem meliem, beidzot ar konkurentu nomelnošanu.”
Partijām galvenā problēma esot līderi, kuri spētu pievērst uzmanību un likt vēlētājiem noticēt partijas solījumiem. Savukārt vēlētājiem būs sarežģīti izsijāt, kuri solījumi ir ticami. “Vajag kritiski paskatīties, kā ir pildīti iepriekšējie solījumi. Nav jau daudz jaunu spēlētāju. Mēs varam šīs partijas aplūkot no tā, cik tās ir bijušas korektas pret saviem vēlētājiem iepriekš,” sacīja politologs.
Viņš arī komentēja Jaunās konservatīvās partijas piedāvāto memorandu par nesadarbošanos ar vairākiem politiskajiem spēkiem, Rajevskis norādīja, ka memorands lielā mērā tiek strukturēts pēc etniskās pazīmes. Tā neesot ļoti progresīva pieeja. Turklāt šāds memorands arī ir priekšvēlēšanu kampaņas elements, lai pievērstu sev uzmanību. “Vajag atcerēties – to, kas notiks nākamajā Rīgas domē, nosaka vēlētājs, nevis memorands. Tas, kurš savāks visvairāk balsu, noteiks to, kurš pārvaldīs Rīgu,” norādīja politologs.
Īpaši nozīmīga loma atbalsta sadalījumam Rīgas domē varētu būt iespējamai Pirmā Baltijas kanāla Ziņu dienesta likvidēšanai.
“Tas ir fundamentāls mainīgais šajā vienādojumā, jo tā sazobe vienmēr bijusi ļoti spēcīga.
Skatoties no mediju kanāla viedokļa, krievu valodā runājošos rīdziniekus nemaz tik viegli nav uzrunāt. Un Pirmais Baltijas kanāls ir bijis viens no jaudīgākajiem kanāliem, kurš komunicē ar šo sabiedrības daļu. Šo ziņu neesamība, domāju – ļoti lielā mērā ietekmēs visu spēli krievu valodā runājošo vēlētāju sektorā,” sacīja Rajevskis.
KONTEKSTS:
Rīgas domes vēlēšanas plānotas šī gada 25. aprīlī. Tās būs ārkārtas vēlēšanas, jo Saeima februārī lēma par Rīgas domes atlaišanu un savu piekrišanu tam devis arī prezidents.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" ) pārkāpumus noliedz un uzskata, ka ministrs ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.
Taču februāra sākumā Burovs vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Līdz ar to ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par") rosināja papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.
