Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

«Legolandē» uzbūvē pasaulē lielāko futbola bumbu

Rīta Panorāma

Robots NaoMi RIXC virtuālajā rezidencē «Kontakt/Ligzda» rūpējas par dzīvām būtnēm

Intervija ar LU Sociālo zinātņu fakultātes dekānu Jāni Ikstenu par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem

Politologs: Radīsies jautājums, vai pašvaldību domes pārstāv visus iedzīvotājus

Zemā aktivitāte pašvaldību vēlēšanās aktualizēs jautājumu par jauno domju leģitimitāti – vai pašvaldību domes pārstāv visus iedzīvotājus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" izteicās politologs Jānis Ikstens.

Viņš norādīja, ka juridiski viss ir kārtībā, bet politiski redzamas lielas problēmas.

"Viens no pārmetumiem, ko noteikti dzirdēsim, kad kāda no pašvaldībām pieņems kādu nepatīkamu lēmumu, vietējiem iedzīvotājiem būs jautājums – ko jūs īsti pārstāvat, ja aizgāja balsot vidēji tikai katrs trešais balsstiesīgais," stāstīja politologs.

Pēc viņa teiktā, zemā aktivitāte rada jautājumu, vai "domes no morāles viedokļa ir tiesīgas pieņemt lēmumus visu iedzīvotāju vārdā".

Ikstens uzskata, ka nevajadzētu spekulēt par iemesliem zemajai līdzdalībai vēlēšanās. Bet, ņemot vērā jautājuma nopietnību, jāveic pētījums, pēc kura jāsper soļi, lai līdzdalību vairotu.

Ikstens bažījas, ka, ja arī Saeimas vēlēšanās būs tik maza līdzdalība, tas nopietni iedragās Saeimas reputāciju un tās pieņemtos lēmumus.

Intervija ar politologu Juri RozenvalduLatvijas Radio

Savukārt politologs Juris Rozenvalds intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka pašvaldībās būs jādomā, kā nodrošināt līdzdalību, ņemot vērā, ka līdzdalības kritums vēlēšanās ir lielāks nomalēs. Situāciju uzlabotu novadu reformā paredzētās iedzīvotāju padomes, kuru viedokli pašvaldība vadība ņemtu vērā. 

Pēc Rozenvalda teiktā, iedzīvotāji izjūt vilšanos gan politiskajā sistēmā vispār, gan nespējā ietekmēt politiskos procesus savā novadā. Tajā pašā laikā tie, kuri aizgāja uz vēlēšanām, balsoja mazāk par ideoloģijām un partijām, bet vairāk par saimnieciskām lietām, koncentrējoties uz personībām – līderiem, kas var izveidot komandu pašvaldības pārvaldīšanai.

KONTEKSTS:

5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāte.

Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.

Centrālā vēlēšanu komisija vērtēja, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanas aizritējušas bez starpgadījumiem. Savukārt policija sākusi kriminālprocesu par iespējamu balsu pirkšanu Jēkabpilī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt