Viņš pauda, ka šoreiz pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām kampaņas ir klusākas, neredz politiķus, kas „sola salikt mūsu dzīvi pa plauktiņiem”, bet tai pašā laikā politiķi pārāk maz runā par dialogu starp Latvijas sabiedrības kopienām.
Divas partijas, kurām izvēlētais žanrs un pienākums liek par to runāt, to dara, bet, piemēram, gan „Vienotība”, gan „Saskaņa” ir „kā ūdeni mutē ieņēmuši”, it kā viss būtu kārtībā un nekādu problēmu nav, norādīja Rozenvalds.
Taču, viņaprāt, ir jādibina normāls dialogs starp kopienām, valdošajām partijām ir jāuzklausa arī nelatviešu kopiena, jānoskaidro, ko tā vēlas, reizē pasakot, ko mēs nedarīsim, argumentējot, kāpēc nedarīsim.
Viņš sprieda, ka politiķi baidās būt nepopulāri, runājot par šo tematu, taču tas ir politiskās atbildības jautājums. Ja politiķi runās par sabiedrības sašķeltību, viņus „neizbēgami sitīs”, bet „jārunā ir, tādēļ jau tā politiskā elite ir”.
Politologs arī uzsvēra, ka kopumā sabiedrībā nosakņojums pat ir pozitīvāks, „nekā mēs domājam, klausoties medijus un politiķus”, un atbildība par to ir arī uz politiķu pleciem, jo viņi nerunā par lietām, kas ir politiskās elites pienākums.
Rozenvalds arī norādīja, ka pašreizējie partiju reitingi nesola lielus pārsteigumus, un, visticamāk, arī pēc vēlēšanām valdību veidos tā pati pašreizējā koalīcija - „Vienotība”, Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība. Tai pašā laikā aptaujas liecina, ka ir daļa vēlētāju, kas aizvien tic, ka kāds „atnāks uz visu sakārtos”, tic labiem nodomiem, ne izvērstai programmai.
