“Un es līdz galam to jēgu nesaskatu,” atzina politologs.
Viņš skaidroja, ka posteņi, kas būtu paša Ministru kabineta iecelti, būtu ne pārāk politiski atbildīgi. “Katrā gadījumā politiskā atbildība būtu krietni vājāka nekā tad, ja būtu Saeimas apstiprināti valsts ministri,” sacīja Ikstens.
Otrs jautājums ir par šādu ministru balsstiesībām. “Ja viņiem nav balsstiesību Ministru kabinetā, tad nav skaidrs, ko viņi vispār spēj panākt. Savukārt, ja viņiem ir balsstiesības Ministru kabinetā, tad jautājums, kāpēc caur sētas durvīm mēģinām paplašināt valdību,” norādīja politologs.
Viņaprāt, īsti nedarbotos arī politiskā sadarbība starp Saeimas apstiprinātajiem un valdības ieceltajiem ministriem.
Ikstens piebilda, ka šādu Levita ieceri var uztvert arī kā aizplīvurotu kritiku pašreizējam premjeram Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”) par politikas koordinācijas funkciju.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Egils Levits Saeimā iesniedzis likuma grozījumus, kas pēc Ministru prezidenta priekšlikuma paredzētu iespēju iecelt valsts ministrus starpnozaru politikas jomās. Decembra sākumā parlaments nolēma šo ieceri skatīt.
Levita ieceri apšaubīja ekspremjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), norādot, ka tas veicinās politisko tirgu.
