Rozenvalds norādīja, ka saskaņā ar apjomīgas aptaujas datiem bieži vien starp latviešiem un nelatviešiem ir mazāk pretrunu, nekā to atspoguļo mediji un pasniedz politiskā elite, „etniskā mobilizācija” nostrādā priekšvēlēšanu laikā un „vēlētājs nobalso, kā vajag”, tāpēc politiskā elite izmanto šo jautājumu.
Politiskā spektra sašķeltība pēc etniskām pazīmēm un kreisās, sociāldemokrātiskās politikas identificēšana ar krievisko mazināja konkurenci, kas jebkurā jomā nenāk par labu, un arī kļuva par vienu no iemesliem augošajai sociālajai nevienlīdzībai, pauda politologs.
Rozenvalds norādīja, ka pirms 20 gadiem sociālās nevienlīdzības jomā Latvija bija labākajās pozīcijās no Baltijas valstīm, bet tagad ir neapskaužamā vietā kā nevienlīdzīgākā valsts Eiropā.
Viņš arī prognozēja, ka nākamajā Saeimā nebūs „gluži tie paši vēži”, un kompānija, kas šobrīd pārstāvēta parlamentā, „tiks atšķaidīta”. Pēc Rozenvalda domām, parlamentā varētu iekļūt jaundibinātā bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas partija „No sirds Latvijai” un, iespējams, arī Reģionu apvienība.
Politologs arī atzina, ka Latvijas vēlētāji aizvien vairāk interesējas par personībām, nevis partiju programmām, tāpēc arī priekšvēlēšanu laikā parādās daudz kompromitējošā materiāla par politiskajiem konkurentiem, taču tā nav Latvijas unikālā iezīme, jo tā notiek visur pasaulē.
Tai pašā laikā viņš atzīmēja, ka pēdējos gados partijām izveidojies stabils elektorāts, tāpēc arī nomelnošanas kampaņām nebūs pārāk lielas ietekmes.
