12.Saeimā iekļuvušās Latvijas Reģionu apvienības un partijas „No sirds Latvijai” (NSL) pārstāvji var būt apliecinājums tam, ka valdošā koalīcija arī pēc trīs vēlēšanu ciklu pārvarēšanas nevar atļauties „gulēt uz lauriem”.
„Kā mēs redzam, viņi ir paņēmuši veselas 13 balsis. Tas nemaz nav slikti, ņemot vērā, ka pirms 2-3 mēnešiem aptaujas neuzrādīja, ka kāda no tām varētu iekļūt Saeimā. Tas nozīmē, ka potenciāls veidot jaunas partijas un pievākt protesta balsis ir pietiekoši liels,” skaidro politologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ivars Ījabs.
Zem piecu procentu barjeras palikušie saraksti neviens nav pārvarējis arī 2% slieksni, kas ļauj saņemt valsts finansējumu. Taču ne visām partijām tas nozīmē darbības beigas.
Tā Jāņa Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija atzīst šīs vēlēšanas par izmēģinājumu. „Ja neder šāds korekts aicinājums medijiem un varas elitei uz pieklājīgu diskusiju, politisko konkurenci, tad, acīmredzot, mums būs jāpārdomā savas rīcības taktika,” saka Bordāns.
Par resursu trūkumu nevar sūdzēties divas ar naudu un bijušajiem augsta ranga politiķiem saistītās partijas „Vienoti Latvijai” un „Latvijas attīstībai”. Par slikto rezultātu vēlēšanās viņi min dažādus iemeslus, taču to vidū neesot piedāvāto personu zemā popularitāte, bet gan vēlētājs, kurš sabaidīts ar drošības draudiem vai nav pārliecinoši uzrunāts.
„Ja valdība strādās labi, tad, protams, jaunām partijām izredzes nebūs lielas. Bet, ja darbs neveiksies, būs daudzas kļūdas un pretrunas, tad viennozīmīgi jaunām partijām būs iespēja,” atzīst „Vienoti Latvijai” līderis Ainārs Šlesers.
