Politologs skaidroja, ka šajā sakarā var manīt zināmas pazīmes par to, ka Krievijas ekonomiskajā un birokrātiskajā elitē notiek šķelšanās. "Par to, vai Putinam tie tuvākie cilvēki var viņu kaut kā ietekmēt, – nu, visi var redzēt sociālajos tīklos slaveno Drošības padomes sēdi un Putina attieksmi," sacīja Rozenvalds. 

Vērtējot situāciju Krievijā, politologs sacīja: "Kopumā man nāk prātā slavenais teiciens par Napoleonu Bonapartu – tas ir vairāk nekā noziegums, tā ir kļūda. Likumsakarīga situācija, kad 20 gadus valda pār valsti un saņem informāciju mapītēs".

Tādējādi Krievijas līdera iebrukumu Ukrainā Rozenvalds vērtē kā "fatālu pārrēķināšanos". 

"Mīts par supermodernu Krievijas armiju ir izgaisis, arī par Ukrainas armiju un īpaši par Ukrainas sabiedrības vienotības pakāpi. Tā ir politiskas nācijas veidošanās un nostiprināšanās mūsu acu priekšā," norādīja politologs.

Savukārt jautājumā, vai un ko Putina rīcībā var ietekmēt NATO un Eiropas Savienībā, profesors skaidroja, ka ir jāņem vērā katras struktūras funkcijas. "NATO risina militāros jautājumus, līdz ar to militārie vadītāji spriež, pirmkārt, par risku militārai sadursmei ar Krieviju un kara paplašināšanos uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. ES tie ir, pirmkārt, ekonomiski un humāni jautājumi. Jo lielāka ir NATO vilcināšanās, jo lielāka ir ES un ASV tieksme palīdzēt Ukrainai gan ar ieročiem, gan humāno palīdzību," vērtēja Rozenvalds.

Politologs sacīja, ka, viņaprāt, šobrīd tiek nolaists jauns "dzelzs priekškars" no Rietumiem sankciju veidā. "Svarīgi, ka ne tikai sankcijas, bet arī Krievija ir kļuvusi toksiska, daudzas firmas aiziet, jo attiecības ar Krieviju ir liels sitiens reputācijai. Krievijai tā ir virzīšanās Ziemeļkorejas virzienā," piebilda politologs.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.