Varbūt ne konstitucionālā krīze, bet valdošajā koalīcijā noteikti ir krīze, uzskata politologs. No vienas puses, viņš to skaidro ar ekstrēmi neveiksmīgām Eiropas Komisijas darbībām par bēgļu plūsmas apturēšanu. No otras puses ir fakts, ka koalīcijā ir gana daudz spēku, kuriem integrācija Eiropā nav vērtība.
Tā kā izeja no pašreizējās situācijas kādā brīdī būs jāatrod, viņš prognozē politisko tirgošanos, kurā Zaļo un Zemnieku savienība varētu iegūt sev kādas politiskās dividendes.
Politologs uzskata, ka pašreizējā Saeimas sasaukumā pilnīga valdības krišana vispār nav iespējama, jo koalīcija vairāk vai mazāk paliks tā pati.
Iekšpolitiski bēgļu uzņemšanas jautājums parāda to, ka valdošajā koalīcijā nav vienprātības par fundamentāliem valsts attīstības pamatprincipiem. Tas nozīmē to, ka koalīcija būs kliba uz abām kājām. Un mums ar šādu koalīciju jādzīvo līdz 2018.gadam, piebilda Ījabs.
Vēstīts, ka pēc vairākām tikšanās reizēm un pat sarunām ar Valsts prezidentu valdošā koalīcija aizvien nespēj vienoties par 776 bēgļu uzņemšanu Latvijā. Bēgļu uzņemšanu atbalsta "Vienotība", savukārt Nacionālā apvienība un ZZS tai iebilst.
